Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

Afrikāņi ar radiniekiem no Sīriusa

Bandiagaras kraujas vairāk nekā miljonu kvadrātkilometru plašās Āfrikas valsts Mali vidienē ir īsts dabas brīnums. It kā milža roka būtu nolēmusi izcelt milzīgu gabalu zemes no tā atrašanās vietas, bet pusceļā milzis nez kāpēc tomēr pārdomājis un atstājis izcelto blāķi simt metru augstumā. Tā nu šī krauja, biežāk pazīstama kā falaise, stiepjas divsimt kilometru garumā, un ik pa laikam pie tās dažādās spraugās ir pielipinātas un ielipinātas varbūt lielām putnu ligzdām, bet varbūt bišu stropiem līdzīgas būves ar skreju vienos sānos. Šajos stropos vietējie ļaudis apglabā savus mirušos. Taču gan šis ģeoloģiskais brīnums, gan jokainie kapiņi ir tīrais sīkums salīdzinājumā pat ar visas Āfrikas mērogā trakoti neparastajiem cilvēkiem, kas apdzīvo šo plakankalni un Gondo līdzenumu tās pakājē, visu apmēram četrus tūkstošus kvadrātkilometru plašo teritoriju apzīmējot ar kopēju nosaukumu – Dogonu zeme. Viena no pēdējām teritorijām Ziemeļāfrikā, ko deviņpadsmitajā gadsimtā sev pakļāva franči.

No pirmā, otrā un arī desmitā acu uzmetiena nekā satriecoši īpaša gan te nav. Nedaudz īpatni, protams, ka pirmais, ko cilvēks ierauga Dogonu zemē, ir sīpolu lauki. Tieši tā – sīpoli ir dogonu lauksaimniecības un vispār visas ekonomikas pamats, apliecinot, cik daudz vienai tautai var izdarīt kāds konkrēts cilvēks no ārienes. Franču antropologs Marsels Griolē bija tas, kurš ierosināja dogoniem uzbūvēt dambi netālu no Sangas ciema, un viņš arī bija tas, kurš pameta domu audzēt sīpolus.

Tagad dogonu sīpolus pārdod ne tikai galvaspilsētā Bamako, bet pat Kotdivuārā. Mopti ostā līdz ar Taudenni sāli Dogonu zemē izaudzētie sīpoli ir viena no masveidīgākajām precēm. Kaudzēm vien te guļ sīpolu produkti – gan izžāvētas sasmalcinātu sīpolu pastas bumbas, gan paši sīpoli visdažādākajās krāsās, lielumos, iepakojumos un daudzumos.


Telemi, dogoni, peuli un bozo...

Arī dogonu ciematiņi ir neparasti. Mājas dogoni būvē no akmeņiem, bet klētiņas ar salmu jumtiem – no banko. Vīriešiem ir savas klētiņas, sievietēm – savas. Gan vienas, gan otras izskatās apmēram vienādas – tādi māla stropiņi ar spicu jumtiņu. Tomēr lielā atšķirība ir tā, ka vīriešu klētiņā tiek glabāta prosa un citi graudi, tāpēc tā ir daudz labāk aizsargāta pret grauzējiem, savukārt sieviešu klētiņā tiek glabātas drēbes, dārglietas, nauda, reizēm arī pārtika.

Konkrētā vietā sieviešu klētiņu skaits norāda uz guinna – lielajā ģimenē – dzīvojošo sieviešu skaitu, bet vīriešu klētiņu – uz to, cik turīga un liela ir konkrētā guinna.

Tad vēl ir arī tógu nà – varbūt padomjlaiku sabiedriskajām tualetēm nedaudz līdzīgas ēciņas, kuru jumts ir salikts no astoņiem salmu kūļiem. Tās paredzētas vīriešiem, kur atpūsties dienas karstajā daļā, apspriesties, pieņemt lēmumus. Ar īpašu nodomu tās būvētas tā, lai nebūtu iespējams piecelties kājās – strīdu karstumā labāk iztikt bez šādas iespējas.

Arī sievietēm ir savi klubiņi: maisons des femmes jeb mēnešreižu mājiņas, kā viegli saprast, ir paredzētas sievietēm menstruāciju laikā – tās atrodas ārpus ciematiem un tās būvējušas pašas sievietes, kurām laikā, kad viņas ir "netīras", piecas dienas jāpavada ārpus savām mājām.

Savukārt klinšu kraujas augšā sabūvētās kapiņmājiņas, kā izrādās, nemaz nav dogonu darinājums. Dažādās hronikās dogoni ir pieminēti jau vismaz kopš XII gadsimta, masveidā viņi šeit parādījās samērā nesen – pirms gadiem piecsimt vai varbūt sešsimt. Dioni un Domno bija pirmie, un šīs ģimenes te mīt joprojām. Taču pirms dogoniem šeit ir dzīvojuši telemi, un neviens nezina, kas un kādi viņi īsti bija. Tieši telemi sabūvēja mājeles stāvajās kraujās, tieši telemi sāka apbedīt savus mirušos alās virs mājelēm. Ļoti iespējams, viņi bija pigmeji, turklāt, kā stāsta, ar maģiskām spējām, kas nesalīdzināmi pārākas par augumā raženo dogonu varēšanu.

Telemi spējuši lidot, telemi spējuši pat pārvērsties par milžiem – par to dogoni ir svēti pārliecināti. Taču kādā mistiskā veidā tieši telemi ar visiem neikdienišķajiem talantiem bija spiesti aiziet, un viņu vietu varēja ieņemt dogoni. Vai dogoni telemus izspieda, vai arī tie pamazām izzuda mežā, kas deva viņu medniekvācējiem iztiku, – kas to lai zina. Tiesa, arī pēc telemu aiziešanas dogoniem palika ienaidnieki – peulu nomadi, kuriem dogoni arī tagad nepatīk pagānu reliģijas dēļ. Taču dogoniem ir arī savi radinieki – laivu būvētāji no bozo tautiņas: kāda leģenda vēsta, ka milzīga sausuma laikā bozo ģimenes galva barojis izbadējušos dogonu ģimeni, nogriežot gaļas gabalus no sava ķermeņa.


Laipni lūgti Dogonu zemē

Lai paklejotu pa Dogonu zemi, nekādi pavadoņi nav vajadzīgi – no tehniskā līmeņa raugoties, viss te ir samērā tuvu un vienkārši aizsniedzams. No Mopti līdz Bandiagarai ir tikai nieka septiņdesmit pieci kilometri, turklāt pa visnotaļ ciešamu ceļu – ar auto stunda, divas, ne vairāk. Savukārt pati Bandiagara ir putekļaina, īstenībā pilnīgi nekāda pilsētiņa, kur nav pat desmit tūkstoši iedzīvotāju, bet visi dogonu ciemati no tās ir ja ne gluži ar roku aizsniedzami, tad neko tālu arī nav.

Trīs lielākās apdzīvotās vietas ir Bandiagara, Sanga un Bankasa, taču vispār te ir ciemats pie ciemata – visi it kā vienādi, bet katrs citāds, viens pat ar svētajiem krokodiliem, par kuru apskati vietējie pieprasa pilnīgi nešķīstu naudu. Ciematos ielu kā tādu nav, ir tikai taciņas no vienas mājas uz otru. Starp vīriešu un sieviešu mājām blandās nedaudz dīvaini vietējie mājlopi: brīžam tie vairāk izskatās pēc kazām, brīžam – pēc aitām. Laiku pa laikam satieku kādu pavisam plikiņu, vairs nebūt ne mazu, melnu zēnu, tikai pēcāk uzzinu, ka tas nav tāpat vien.


Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 2.-8. marta numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!

Top komentāri

Pilnīgi
P
vienalga kas ar ko un kāpēc darbojas Āfrikā feit ir Latvija ar savu kultūru, tradīcijām un dzīvesveidu un nav ko nepārtraukti bāzt mums virsū visu šo melnā kontinenta un no tā migrējošo likumpārkāpēju propagandu!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nākotnes pensionāri šodienas armijai

Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis par to, kāpēc viņš nebalsotu par valsts budžetu 2025. gadam, kāpēc mums krīzes tomēr nav un kas notiks pēc četriem gadiem.

Lērums problēmu no pagriešanas

Zinātniskie pētījumi sagādā aizvien pārliecinošākus pierādījumus, ka sabiedrībai jāatsakās no novecojušā pulksteņa grozīšanas paraduma.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata