Jo vairāk, gatavojoties ceļojumam, lasīju par Skotiju, jo vairāk brīnījos, ka nebiju neko daudz par to dzirdējusi iepriekš, – fotogrāfijas un apskates objektu saraksti liecināja, ka šeit tiešām ir ko redzēt! Pat tik ļoti ir, ka daudzi ceļveži brīdina par cilvēku pārpilnību vasaras sezonā, īpaši Skajas salā.
Mēs turp devāmies rudenī, tāpēc likās, ka šādai problēmai nevajadzētu rasties. Tomēr, meklējot naktsmītnes, drīz vien sapratu, ka pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu. To apliecināja arī vēlāk, jau galamērķī esot, ne vienā vien vietā manītās noraidošās zīmītes "no vacancy" viesnīcu logos, kādas sievietes jautājums pēc mūsu naktsmītnes, vienkārši pienākot klāt ceļmalā, un vēl vairāku izmisušu cilvēku vēršanās pie viesnīcas darbiniekiem ar lūgumu palīdzēt atrast jebkādas naktsmājas. Šī nu ir vieta, kur tiešām vajadzētu par palikšanu parūpēties jau laikus. Grūti pat iedomāties, kas šeit darās vasarā, ja pat rudenī ceļa kabatiņās manāmi tik daudzi kemperi! Droši vien otro reizi uz Skajas salu brauktu tieši ar tādu – lai par naktsmāju meklēšanu nemaz nav jādomā.
Nolaižoties Aberdīnas lidostā, pa logu vērojam helikopterus, kas dodas uz naftas ieguves vietām. Ir dzirdēts, ka cilvēkiem, kas strādā uz naftas platformām, labi maksā un savulaik arī ļoti daudzi latvieši devušies uz šejieni peļņā. Pirmais cilvēks, kuru satiekam Skotijā, ir robežsargs, kurš ar jautājumu: "Vai atgriežamies mājās?" apstiprina, ka tautiešu te tiešām netrūkst.
Kamēr tiekam līdz Skajas salai, mūs gan vēl sagaida pamatīgs brauciens. Tuvojoties tai, ainava sāk mainīties. Vēl pirms brīža braucām cauri mežam, kas šķita kā mājās, bet tagad abās pusēs slejas augsti kalni, kas pazūd lietus mākoņos, plaši lauki un pa kādam vientuļam kokam. Tā vien gribas apstāties, lai izbaudītu ainavu un noķertu pāris kadru, bet diemžēl laikapstākļi nelutina. Obligāts pieturas punkts ceļā uz Skajas salu gan ir Eilean Donan pils, kas 1999. gadā bija redzama Džeimsa Bonda filmā Ar pasauli nepietiek. Mūs ekrāna slavu iemantojusī pils gan sagaida ar stipru lietu, taču, tā kā pat vietējie smejas, ka laiks Skotijā vienmēr ir slikts, īpaši nepārdzīvojam. Drīz dodamies tālāk un ātri vien esam pie Skajas salas tilta.
Tālumā dažbrīd pavīd arī gaišāka debess, un, neskatoties uz mākoņaino dienu, skats paveras tik iespaidīgs, ka uz tilta pavadām pat pusstundu. Garām brauc pa retai mašīnai un daži lielie tūristu autobusi. Ir nedēļas vidus. Mēs salā pavadīsim divas naktis un trīs dienas, kas tiek uzskatīts par optimālu laiku, lai salas apskati varētu sadalīt trijās daļās, veltot katrai no tām pa dienai.
Vēl viena diena rezervē nenāk par ļaunu – ja nu biežās lietavas izbojā kaut ko no iecerētā. Par ekskursiju plānošanu gan labāk parūpēties jau mājās – kaut vai tāpēc, ka uz salas ir ļoti slikts mobilā tīkla pārklājums. Arī mums nākas secināt, ka pie laba mobilā tīkla Eiropā ātri esam pieraduši un interneta trūkumu pārsteidzošā kārtā izjūtam vairāk, nekā bijām gaidījuši.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. aprīļa numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!