Mūsu ceļojums uz Seišelām sākas Dubaijas lidostā, no kurienes caur Adisabebu lidosim uz Maes salu. Esam ieradušies, kā mums liekas, ļoti laicīgi, bet atduramies pret milzu pūli, kas sākas vēl pirms reģistrācijas lodziņa. Rinda kustas uz priekšu ārprātīgi lēni, un nezin kādēļ citi pasažieri ceļo ar milzīgu somu daudzumu – katram ir vismaz pa desmit milzīgām paunām, kastēm, čemodāniem! Brīžam iespaidīgais vezums uz bagāžas ratiņiem apgāžas, sākas skaidrošanās un atvainošanās – vārdu sakot, valda pilnīgs haoss. Kad beidzot tiekam līdz reģistrācijai, izrādās, ka ir aizķeršanās ar vienu no mūsu ielidošanas dokumentiem, un kādu brīdi izskatās, ka vispār nekur neaizlidosim. Mēģinu pa telefonu kaut ko organizēt, bet viss izrādās sarežģīti, un, protams, pēc cūcības likuma sākas arī citas ķezas. Vispirms pasu kontrolē nedarbojas automātiskā pārbaude, pēc tam vēl drošībnieki aicina uz papildu apskati. Kad beidzot tiekam līdz izlidošanas terminālim, uz tablo jau rādās "pēdējais aicinājums". Skrienam. Pagūstam, bet esam teju pēdējie.
Kad lidmašīnā tieku galā ar interneta problēmām, beidzot uzelpoju, paēdu, pat uz mirkli aizmiegu un pamostos ar pasakainiem skatiem aiz loga – redzētais kārdina apmeklēt Etiopiju! Laimes brīdis gan ir īss – Adisabebā priekšā atkal milzu pūlis. Nekādas organizētas rindas, vien cilvēku masa, kas nemitīgi spiežas, kaut kur laužas un lien bez rindas. Tikai kad vēl pēc četrām stundām nosēžamies Maē, viss beidzot ir labi un iet kā pa diedziņu. Drošības pārbaudes minimālas, jo lidostas sistēma mūs atpazīst kā atkārtotus ceļotājus, somas jau brauc pa bagāžas lenti, un sagaidītāji ir klāt!
Miera sala
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!