Skatoties tādus Holivudas grāvējus kā X faili vai Ceļa gals, retais zina, ka šo filmu mūzikas radīšanā ir piedalījusies Losandželosā dzīvojošā latviete Lolita Ritmane. Otrpus okeānam viņu pazīst kā Lolitu Ritmanis. ASV rietumos Oregonā dzimušajai latvietei ir izdevies ne tikai ielauzties Holivudas vidē, bet arī kļūt par pirmo un pagaidām vienīgo latviešu komponisti, kuras veikums novērtēts ar Emmy balvu. Prestižo televīzijas balvu komponiste saņēma 2002.gadā par animācijas seriālam Betmen Beyond komponēto mūziku. Savukārt nomināciju šai balvai viņa ir saņēmusi desmit reizes. «Komunikācijā ar cilvēkiem savus Holivudas panākumus viņa ignorē. Viņa ir ļoti silts, atvērts un darbīgs cilvēks,» par komponisti saka dzejniece Māra Zālīte, kura kopā ar Lolitu Ritmani pirms pāris gadiem radīja dziesmu ASV latviešu jauniešu nometnei 2x2.
Patlaban komponiste rada mūziku filmas Atriebēji animētajai versijai (Atriebēju pirmā versija, kurā galveno lomu atveidoja Roberts Daunijs juniors, pērn kļuva par trešo pelnošāko filmu pasaules vēsturē). Mūzika Holivudas grāvējiem tiek radīta komponistes mājās, kur viņa kopā ar savu vīru, mūzikas producentu Marku Matsonu ir izveidojuši katrs savu studiju. Vienā gaiteņa galā dienu dienā strādā Lolita, otrā - Marks. Ārpus mājas komponiste parasti dodas, lai satiktos ar producentiem vai arī veiktu lielākus mūzikas ierakstus. Tādēļ galvenais, ar ko viņai savas profesionālajās ikdienas gaitās nākas rēķināties, ir viņa pati. «Man aiz muguras neviens nestāv un neskatās pulkstenī, kad es sākušu strādāt».
Taču tas arī nenozīmē, ka Lolita stundām ilgi var gaidīt radošo pacēlumu, ne arvienu nerēķinoties. «Komponēšana nozīmē prast arī tehniskās lietas, ne tikai gaidīt iedvesmu. Kaut ko komponēt es varu jebkurā katrā brīdī. Iedvesmu es vairāk gūstu no sava darbu. Piemēram, noskatos kādu mistisku vai bailīgu filmas ainu un tad mēģinu iedziļināties aktieru darbā un domāt, kāda mūzika tai ainai varētu palīdzēt. No tā vien rodas iedvesma,» par «radošajām mokām» stāsta komponiste.
Vaicāta, kā viņai 20 gadu vecumā izdevās iekļūt Holivudā, Lolita neuzspēlēti saka, ka tā nemaz neesot bijusi nekāda lielā ielaušanās. «Kad cilvēki padzird, ka kāds ir kaut kur ticis iekšā, tad tas vienmēr liekas ļoti romantiski, bet manā gadījumā viss notika lēnām, ļoti maziem solīšiem,» viņa uzsver. Durvis uz Holivudas ierakstu studijām viņai pavēra Dika Grova mūzikas skolas pasniedzēji, kuri topošajā komponistē saskatīja lietaskoku. Kādu dienu viens no pasniedzējiem pie viņas pienācis un teicis apmēram tā: « Hei, Lolita, tev vajag piezvanīt tādam un tādam cilvēkam. Viņam studijā vajag kādu palīgu un es esmu ieteicis tevi.» Tā komponiste tika pie sava pirmā darba Volta Disneja studijā, kur viņai uzticēja nošu korektūras veikšanu.
Komponiste uzskata, ka slava pasaulē ātri ejot uz priekšu. Kad pērn Disneja koncertzālē Losandželosā atskaņoja Pētera Vaska skaņdarbu, ko publika uzņēmusi ar lielu sajūsmu, Lolita izjutusi milzu lepnumu par to, ka viņa ir latviete. «Šogad arī [Grammy balvai nominētais komponists] Uģis Prauliņš bija šeit. Balvu viņš neieguva, bet nominācija vien ir liela lieta! Tā kā latviešiem iet arvien labāk. It sevišķi komponēšanā un diriģēšanā. Un arī slavenās latviešu operdziedātājas ar Elīnu Garaču priekšgalā,» uzskaita Lolita.
Vienlaikus komponistei šķiet, ka Latvijai vajadzētu domāt ne tikai par mūzikas eksportu, bet arī daļēju šīs industrijas importu. Proti, Losandželosas producenti savu mūziku varētu ierakstīt Rīgā. Jau šobrīd viņi bieži dodas uz Prāgu, Budapeštu un pat Indiju, jo šajās vietās mūzikas ierakstīšana izmaksā vismaz trīsreiz lētāk, nekā Losandželosā. «Tajā sarakstā ir jābūt arī Rīgai. Vai Latvijā trūkst koru? Es nedomāju vis.»