Tildes dibinātājs Vasiļjevs: Latviešu valoda ir ļoti bagāta

"Atceros, Dienas pirmsākumos Imants Ziedonis bija nopublicējis rakstu par informāciju kā tārpiem, kuru sarodas arvien vairāk un kuri visu grauž. Toreiz es domāju: nu, kā ģēnijs varēja tā kļūdīties?" Tagad Andrejs saka: nē, Ziedonim bija milzīga taisnība - ja informācija tev gāžas virsū, kad tev nav nekāda pamata un orientiera, kā šajos plūdos noturēties un kādus zelta graudus tur var izzvejot, tad straume tevi aiznes.

Fragments no intervijas:

Vai drukātajai presei ir nākotne?

Pamatjautājums ir nevis par formu, bet par saturu. Drukātajai formai ir sava vieta, bet tā kļūst arvien marginālāka un specifiskāka. Ir brīži un vietas, kad gribas laikrakstu vai žurnālu pašķirstīt.

Jūs vēl pašķirstāt?

Jā. Man darbā tik daudz sanāk sēdēt pie datora, ka tad, kad gribas atslēgties, labāk ņemu analogo formu. Atpūtai, izklaidei un emocionālo vajadzību risināšanai papīra formai vēl ir priekšrocības.

Vai jaunā paaudze vairs lieto papīra formu?

Mūsu paaudzei ir atmiņu sentiments, mūsu pirmā saskare ar literatūru un žurnālistiku bijusi caur drukāto formu. Jaunajai paaudzei pirmā pieredze ir internetā.

Latvijā tirgus ir mazs, un, ja ņemam tikai latviešu valodu, vēl mazāks.

Jā, tas ir izaicinājums. No otras puses, latviešu nācijai ir vajadzīgi visi izpausmes veidi, un žurnālistika latviešu valodā neapšaubāmi ir nepieciešama. 

Cik liela no biznesa viedokļa ir latviešu valoda?

No ekonomiskā potenciāla viedokļa - maza. Bet pats jēdziens "maza valoda" nav viennozīmīgs. No izteiksmes līdzekļu bagātības viedokļa latviešu valoda nekādi nav maza, tā ir ļoti bagāta valoda - latviešu valodā ir vairāk nekā 20 miljoni vārdformu. Angļu valoda, kas tiek lietota globālajā pasaulē, ir ļoti noreducējusies.

Protams, runātāju skaita ziņā mēs nevaram mēroties ar lielajām valodām. Apmēram puse planētas runā 15 lielajās valodās. Tās ir tās valodas, kurās globālie uzņēmumi investē vislielākos līdzekļus. Bet paliek otra puse planētas, kas runā valodās, kuras nav mazāk vērtīgas. Tādam uzņēmumam kā mēs tā ir iespēja attīstīt tehnoloģijas un piedāvāt risinājumus.           

Vai jūsu pieredze darbā ar latviešu valodu ļauj būt optimistam attiecībā uz mūsu valodas nākotni?

Uz vienu no pirmajām lielajām starptautiskajām konferencēm, kurās esmu piedalījies, bija uzaicināts amerikāņu futurologs Alvins Toflers. Pēc viņa uzstāšanās saņēmu dūšu, piegāju pie viņa un jautāju, kas notiks ar mazajām valodām - vai nākotnē viss būs angliski? Toflers atbildēja, ka tas atkarīgs no tā, kurš uzvarēs skriešanās sacensībās - globalizācija, kurā angļu valodas loma arvien vairāk izplešas, vai mašīntulkošanas un citu valodas tehnoloģiju attīstība, kas ļauj pārvarēt valodu barjeru un citām valodām pastāvēt līdzās.

Vai interneta vide nedegradē valodas ekosistēmu?

Interneta vidē sāk zust robežas starp rakstīto un runāto valodu, rakstītajā pāriet runātās valodas formas. Pats par sevi tas nav nekas slikts, bet problēma ir tā, ka cilvēkiem zūd izpratne par dažādiem valodas lietojuma veidiem. Viņi vairs nemāk izteikties literārajā valodā vai lietišķajā valodā, tajās sāk ieviesties žargonismi. Lielā valodas upe saduļķojas, ja ziņās, normatīvajos dokumentos vai formālajā sarakstē parādās tāda pati valoda kā komentāros. Ar saduļķotu valodu skaidru domu nevar izteikt.

Visu interviju ar Andreju Vasiļjevu lasiet žurnāla Sestdiena 20.novembra numurā!