Cenzūra eksistē visos laikos

LNMM ir lieliski sakārtojis savu un filiāļu darbu. Bet ļoti, ļoti gribētos redzēt vairāk ārzemju mākslas izstādes - gan mūsdienu, gan pagājušo laikmetu. Rīgas Biržas muzejs strādā šajā virzienā, bet ne pietiekoši efektīvi - ir liels akcents uz vietējo muzeju krājumu izrādīšanu, bet gribas jau just pasaules elpu nevis skatīties to, kas ir vietējos muzejos pieejams. Arī Arsenāla ārzemju mākslas izstāde retāk nekā reizi gadā ir daudz, daudz par maz. Un jā. Diemžēl muzeju kafejnīcas ir nebaudāmas. Tā ir bagātnieku izklaide. Vai tiešam nevar izveidot kafejnīcu UN restorānu, lai visiem tiek?

Tas, par to lēto dzeramo un cigaretēm, ir prasti un muļķīgi.

Pēc Mākslas muzeja apmeklēšanas es sāku kvēli atbalstīt laikmetīgās "mākslas" muzeja būvniecības ideju. Varbūt uz turieni aizvāks tos urīna traukus no muzeja "modernā" gala.

Mūzejs ir tāda ēka, kuŗā ir Mākslas darbi, kas ir Mūzu radīti, bet muzejs ir vieta, kur nav mūzu, bet vnk glabājas šis un tas.

Dažiem tā palīdz no elles aizbēgt, citus - ellē noved.

Es nesapratu... vai tie mākslinieki, kuri tagad šausminās par padomju laiku cenzūru, vai viņi nožēlo, ka netika pie ļeņinekļu kalšanas un komisāru purnu gleznošanas?