SestDienai ir iespēja tikties ar jauno Rīgas cirka valdes priekšsēdētāju vēl dažas dienas iepriekš, pirms par to tiek paziņots publiski. Liels ir mans pārsteigums, kad pretī nāk Ināra Kehre, ar kuru savulaik kopā "spēlēta" politika Latvijas Jaunatnes padomē.
Līdz šim bijusi fonda Viegli ikdienas darba organizatore, arī valdes priekšsēdētāja, dažādu kolektīvu komandas veidošanas trenere un piedalījusies projektos, kas saistīti ar sabiedrības līdzdalību un jaunatnes politiku.
Rīgas cirks pašlaik atrodas neapskaužamā situācijā – nav arēnas, ir jāpārorientējas un cita veida cirku bez savvaļas dzīvniekiem. Ināru tas nebiedē. Viņa nomazgāšot logus un vedīšot uz Rīgu izrādes, kuras būs interesantas gan līdzšinējiem cirka apmeklētājiem, gan arī tiem, kas līdz šim par cirkā notiekošo raukuši degunu.
Kāpēc nolēmi piedalīties konkursā uz Rīgas cirka valdes locekļa amatu?
Meklējot izaicinājumus, es sapratu, ka man ir vajadzīgs darbs, kurā ir misijas daļa. Un Rīgas cirks ir ēka pilsētas centrā, kura mums visiem ir vajadzīga. Mums tā ir jāatjauno un jāpiepilda ar saturu un jēgu. No fonda Viegli pieredzes viena no manām visspēcīgākajām pusēm ir tā, ka es tiešām varu savienot radošo un racionālo pusi. Šķiet, šim amatam tas arī ir vajadzīgs, un es varu līdzsvarot, pāršķirt jaunu cirka lappusi, nodarboties ar pārdefinēšanu un pārzīmološanu.
Kā tad būtu jāizskatās tai jaunajai Rīgas cirka lapai?
Es domāju, ka tas viss vēl konkretizēsies un definēsies, kamēr mēs rakstīsim Rīgas cirka attīstības stratēģiju 2018.–2021. gadam.
Kas – mēs?
Komanda, ko es izveidošu. Tas, par ko es prātoju, kad domāju par šo stratēģiju, ir: ko ar cirku iespējams paveikt. Vai ar cirku var izglābt pasauli? Vai ar cirku var mazināt sociālo nevienlīdzību? Vai ar cirku var veidot integrētu sabiedrību? Un es redzu pasaulē piemērus, ka ar cirku patiesībā var ļoti daudz ko izdarīt. Cirks var būt daudz plašāks stāsts par tradicionālo cirku ar savvaļas dzīvniekiem.
Es domāju, ka Rīgas cirka attīstība būs laikmetīgā cirka virzienā. To jau arī ministrija ir pateikusi, un tas būs cirks bez savvaļas dzīvniekiem. Tālāk jau ir plašas iespējas, ko mēs ar to varam izdarīt. Varam veidot rezidenču centru, varam kopproducēt starptautiskas izrādes, savukārt tā tematika, kas tiek izstāstīta, jau ir mākslinieku kompetence. Cirks pasaulē attīstās kā starpdisciplināra mākslas forma, tā ir uz robežām, transformējas. Reizēm jau ir grūti pateikt, vai tas ir cirks, teātris vai muzikāls priekšnesums. Manuprāt, cirkam tas ir priekšā – saglabāt šo brīnumu, pārsteigumu, saglabāt smieklus, bet pievienot stāstu un jēgu. Līdz ar to tas ir cirks gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ja mēs vedam uz Rīgu kādas cirka izrādes, pirmais darbs ir ar šīm izrādēm palīdzēt cilvēkiem saprast, ko tieši mēs domājam, kad runājam par laikmetīgo cirku. Pamazām iepazīstināt sabiedrību ar cirku, izveidot izglītības programmu, lai cilvēki paši interešu izglītības ceļā varētu to izmēģināt. Rīgas cirka uzdevums ir izveidot cirka izglītības programmu pēc starptautiskiem standartiem. Programmā, no vienas puses, iesaistīsies tie, kuri vienkārši vēlas pavadīt savu brīvo laiku, bet, no otras puses, – ar laiku tiks sagatavoti jaunieši profesionālām cirka skolām Eiropā. Caur šo izglītības funkciju mēs varam skaidrot sabiedrībai, kas ir laikmetīgais cirks, kas ir tas, ko vispār ar cirku mūsdienās var izdarīt. Mēs tradicionāli runājam par cirku kā šovbiznesu, izklaides vietu, bet mēs varam to pārdefinēt par cirku kā mākslas procesu un vērtību nesēju. Šodien mēs diskutējam, vai savvaļas dzīvnieki ir vajadzīgi cirkā, bet īstenībā pēc pieciem gadiem mēs varēsim runāt par to, kā cirks ir integrējis latviešu un krievu sabiedrību vai kā cirks ir kaut kādos procesos iesaistījis bērnunama bērnus – iedevis sajūtu, ka viņi var sasniegt jebko, ko vēlas. Tādu es gribētu redzēt Rīgas cirku.
Vari paskaidrot, ko nozīmē tas rezidenču tipa koncepts?
Pasaulē cirks darbojas tā, ka, ja es esmu cirka mākslinieks, man ir vajadzīgs laiks un vieta, kur ar to nodarboties. Attiecīgi es piesakos uz kādu no rezidencēm un tur mēnesi dzīvoju un taisu savu izrādi. Ja šāds mākslinieks atbrauc uz Rīgas cirku, viņš paralēli kļūst par vieslektoru arī Rīgas cirka skolā. Pēc mēneša viņš jau parāda publikai izrādi. Līdz ar to mums ir saturs, savukārt Rīgas cirks šādi var kļūt par līdzproducentu. Tas ir viens no veidiem, kā vispār iegūt izrādes, kamēr Latvijā jaunie mākslinieki vēl tikai aug. Un tas ir arī veids, kā mēs varam nokļūt starptautiskajā cirka arēnā.
Vasarā mēs varam veidot arī ārtelpas izrādes. Es gribētu, lai mēs atdzīvinātu arī kvartālu, kurā atrodas Rīgas cirks.
Visu sarunu ar jauno Rīgas cirka vadītāju lasiet 17.marta žurnālā SestDiena
E
Cirkus
Rīdzinieks