Svarīgi redzēt klātienē. Grupa Jazzatomy muzejā Ebreji Latvijā

Kas ir Jazzatomy, un kur palikusi grupa Pieneņu vīns? Pieneņu vīns nekur nav pazudis, bet tur spēlējam fanku, nevis etnodžezu. Jazzatomy izveidoju kopā ar pianistu Artjomu Sarvi, un tam ir divi sastāvi. Muzeju naktī uzstāsies mazākais – būs bungas, bass, klavieres, dīdžejs, saksofonists un vokāls. Skaņdarbos, ko atskaņosim, pētām džeza mūzikas robežas. Komponējam skaņdarbus paši un spēlējam dažādas eksperimentālās kompozīcijas – gan_ afro–cuban _stilistikā, gan vairākos skaņdarbos esam izmantojuši latviešu tautas dainas. Kāpēc nevajadzētu palaist garām jūsu koncertu? Kad ebreji kaut ko atzīmē, tas notiek ar pilnu jaudu un ir ļoti jautri, nekas nenotiek tā mierīgi. Svētki ir jāsvin kārtīgi, tāpēc tas vienmēr ir ļoti interesanti. Šajā muzejā tu arī pati esi strādājusi. Pirms Mūzikas akadēmijas mācījos sabiedriskās attiecības, tāpēc vēlējos strādāt vietā, kurā varētu izmantot savas tikko apgūtās zināšanas. Pienākumu klāsts bija plašs – sākot no tūristu sagaidīšanas līdz satura gatavošanai ekskursijām muzejā. Taču, kamēr nebija apmeklētāju, trenējos spēlēt klavieres – mājās flīģeļa nebija, tāpēc muzejs bija laba vieta, kurā to darīt. Tā noteikti ir viena no visinteresantākajām vietām, kurā strādāt, jo katru dienu sanāca komunicēt ar tik dažādiem cilvēkiem! Dažreiz cilvēki nāca uz muzeju ar ģimenes arhīviem, fotogrāfijām, lai nodotu tās glabāties un dalītos ar savas ģimenes vēsturi. Esmu tik daudz ģimeņu stāstu uzzinājusi, ka varētu sarakstīt grāmatu. Kurā muzejā pati izvēlētos pavadīt šo nakti? Man ļoti patīk Farmācijas muzejs – kā ir izveidota muzeja ekspozīcija, un kādi pasākumi tur notiek. Vēlos aplūkot Latvijas Nacionālo mākslas muzeju pēc restaurācijas, bet gribētos tā mierīgi to izbaudīt. Pirms pāris gadiem Muzeju naktī biju Romā, kurā apmeklēju Nacionālo Modernās mākslas galeriju – tur bija tik nenormāli daudz cilvēku, ka no muzeja nebija iespējams izbaudīt neko, tikai grīdas un griestus. Taču es saprotu šī pasākuma ideju, un tā ir ļoti laba – ieeja visos muzejos ir par brīvu, un tā ir iespēja plašākai sabiedrībai iepazīties ar mākslu un dažādām vēstures liecībām, jo ikdienā muzeji strādā laikā, kad lielākajai daļai cilvēku jābūt darbā. Dzīve bez mākslas ir ļoti pelēka, ir nepieciešams kāds stimuls, lai radītu kaut ko jaunu. Un, iespējams, muzeja apmeklēšana var pavērt kādu atšķirīgu domāšanas šķautni. Svarīgi ir redzēt lietas klātienē – pat ja daudz kas ir redzēts internetā vai filmās, klātbūtnes efekts rada citādas sajūtas. Visu sarunu ar Evilenu Protektori lasiet žurnāla SestDiena 20.-26.maija numurā!