Kas aizstāv Maxima lietā aizdomās turētos?

Zvejsalnieks, lai gan vēl nav sasniedzis trīsdesmit piecu gadu slieksni, ir pieredzējis krimināltiesību advokāts, pirms tam strādājis Valsts policijā un Drošības policijā, kur nodarbojies ar augstākā līmeņa organizētās noziedzības apkarošanu. Pirms sešiem gadiem kandidēja arī uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefa amatu, konkursā tika līdz finālam, kur piekāpās Normundam Vilnītim. Līdz Sergeta aizstāvēšanai nonācis, jo ar viņa uzņēmumu HND grupa sadarbību uzsācis jau divus gadus pirms traģēdijas. Zvejsalnieks pārstāvējis uzņēmumu administratīvās lietās un tādēļ bijis loģiski, ka sadarbība turpinājusies arī pēc Maxima sabrukšanas. "Kad Maxima sabruka, protams, bija skaidrs, ka jebkurš no iesaistītajiem tiks saukts un pratināts un tāpat man no paša sākuma bija skaidrs – būs jāiesaistās. Vai es pārstāvēšu Sergetu arī tiesā, protams, būs atkarīgs no klienta. Jo viņš var jebkurā brīdī mainīt advokātu. Taču esmu gatavs to uzņemties un darīt. Pirmkārt, jāsaprot, ka tā būs ļoti liela apjoma lieta un tas būs ļoti liels darba daudzums. Es nedomāju, ka lietu iztiesās dažu mēnešu laikā, tas būs ļoti ilgstošs process. Protams, ir jautājums par to kā process aizies un kā tiks organizēts darbs, ļoti daudz kas būs atkarīgs arī no konkrētā tiesas sastāva. Bet tīri objektīvi – iedomājieties pratināmo liecinieku apjomu, tie ir cilvēku simti. Ja prokuratūra uzskatīs, ka viņi visi ir jāpratina, tad maksimums ko vienā tiesas sēdē var nopratināt ir pieci cilvēki. Tad katrs var parēķināt pats...Tie ir četri, pieci gadi," stāsta Zvejsalnieks. Viņš arī kategoriski noliedz, ka advokāti šajā lietā pelnītu astronomiskas naudas summas. Lai gan konkrētu honorāra apjomu advokāts (tāpat kā viņa kolēģi) nosaukt nevēlas, uzsver, ka aizstāvamais neesot miljonārs un vispār – šai lietai esot tik liels apjoms, ka darbs neesot izmērāms naudā. Turklāt lieta esot arī liels profesionāls izaicinājums un iespēja pašam pilnveidoties kā advokātam un mācīties. "Man tomēr ir arī kaut kādi iemesli kāpēc strādāju advokatūrā. Ja gribam runāt filozofiski, krimināllietās ir jāstāda sasniedzami mērķi – respektīvi advokāta uzdevums ir panākt klientam iespējami labvēlīgāko risinājumu. Un ne vienmēr risinājums ir attaisnošana, jo objektīvi cilvēki izdara noziegumus un par to saņemt atbildību. Advokāta uzdevums ir panākt, lai šī atbildība ir atbilstoša likumam un, lai kādu nenotiesā par to, ko viņš nav darījis. Piemēram, man praksē bija lieta, kur sieviete bija apsūdzēta krāpšanā iekārtojot cilvēkus darbā, kopā sanāca kādi divdesmit cietušie. Kad saņēmu lietas materiālus pamanīju, ka vienā policijas iecirknī bija septiņas līdzīgas lietas, piecas bija viņas, bet divas vienkārši piesviestas klāt. Un nonāca līdz tādam absurdam, ka tiesāja sievieti, bet atnāca cietušais un stāstīja, ka viņu apkrāpis vīrietis. Tātad – advokāta uzdevums, pirmkārt, ir nodrošināt, lai viss notiktu likumīgi, lai cilvēku notiesā par to, kas ir, nevis par to, kas pagadās. Un otrkārt, lai cilvēku vispār uzklausītu, pajautātu ko viņš par to visu domā. Turklāt, ja redzu, ka attaisnošana ir stipri mazticama, tad klientam to izskaidroju un mēs kopā meklējam risinājumus, kā to visu viņam padarīt pēc iespējas labvēlīgāku. Jo ir tomēr starpība vai sēdēt reāli cietumā, vai saņemt nosacītu sodu, ir starpība vai cietumā sēdēt desmit vai četrus gadus. Arī tam ir nozīme, arī tas ir rezultāts," pārdomās dalās Zvejsalnieks. Advokāts uzsver, ka neaizstāv noziegumus un ne tuvu nesaka, ka ir labi slepkavot, zagt vai tirgot narkotikas. Taču advokāts pienākoties katram un jautājumu vai ir ētiski aizstāvēt kādu smagu, amorālu noziegumu izdarījušu cilvēku esot no tās pašas sērijas, kas ārstam pajautāt vai viņš ārstētu Andersu Bēringu Breivīku. "Man nav barjeru un es nešķiroju klientus pēc kādām īpašībām vai viņiem inkriminētajām darbībām. Vienīgās reizes, kad esmu atteicies no kāda klienta, bijušas, tad, kad viņi pieprasījuši no manis kā advokāta apzināti nelikumīgas darbības, gribējuši, lai es eju un dodu kādam kukuļus," tiešs ir Zvejsalnieks. Līdz ar to nekādas morālas pārdomas advokātā neizraisa arī Sergeta aizstāvēšana. Visu rakstu lasiet žurnāla Sestdiena 23.-30.janvāra numurā!