Ja sāk domāt, arī ēst kļūst ļoti sarežģīti. Ko lai vispār ēd? Aizvien populārāks ir tā saucamais veselības stress, ko ņem vērā arī ražotāji, akcentējot, ka konkrētais produkts satur tādus vitamīnus, kādus tas tiešām satur jau simtiem gadu. Mazāk, taču tomēr mēs dzirdam arī rūpes par ētiskajiem aspektiem – vai es gribu atbalstīt, ka dzīvniekiem ir jādzīvo tādā šaurībā? Un pagalam kluss stress ir par pārtikas izvēli un tās ietekmi uz vidi. Dažādi pētījumi, kas apkopo pašu pircēju attieksmi pret savu izvēli, norāda, ka būtiski ir arī jau pieminētie kritēriji, jo īpaši, ja runa ir par veselību un bērnu pārtiku. Reālais patēriņš, par ko gan konkrētus datus iegūt ir teju neiespējami, jo tas ir komercnoslēpums, taču par to var nedaudz parunāties ar lielveikalu pārstāvjiem, gan rāda, ka būtiskākais izvēles kritērijs joprojām ir cena. Tiesa, tas, ka cūkas šņukuriņam vai vistas filejai šodien ir atlaide, nenozīmē, ka kāds nesamaksā šo produktu patieso cenu. Valsts vai Eiropas Savienība pēc tam, piemēram, maksā par dažādām Baltijas jūras glābšanas programmām, un zvejniekiem ir tukši lomi. Cena par vides resursu pārlieku izmantošanu ir augsta, taču ikdienā mēs šīs izmaksas neredzam. Ko darīt? Vai pasauli glābt ir iespējams, un, lai to darītu, vai nākotnē būtu jākļūst par veģetārieti? Vides eksperts un biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga domā, ka nebūt nē. Arī dzīvnieki ir nepieciešami ilgtspējīgā saimniekošanā – tie palīdz uzturēt dabīgās pļavas un rada vērtīgu mēslojumu. Savukārt dažādu riekstu un citu populāru produktu, kuros esošās olbaltumvielas var aizstāt dzīvnieku valsts olbaltumvielas, atvešana līdz Latvijai arī patērē gana lielus resursus.
Ja mēs ēdam daudz gaļas, mēs radām vairāk emisiju nekā tad, ja regulāri braucam ar auto
Lai pievērstu šai problēmai uzmanību, Jānis šobrīd ir pievienojies citas vides organizācijas Dzīvnieku brīvība izaicinājumam Neapēd zemeslodi!. Akcijas mērķis ir mudināt sabiedrību novembrī samazināt savu gaļas patēriņu. Zaļajā ceļvedī, ko nule kā no jauna izdevusi Jāņa vadītā biedrība, rakstīts: "Iespējams, ka gaļas ražošana un patēriņš ir cilvēka pati ietekmīgākā darbība uz šīs planētas." Tā autori arī saskaitījuši – lai saražotu 1 kg liellopu gaļas, izdalās vidēji 27 kg CO2 līdzvērtīgas gāzes. Apmēram tikpat daudz gāzu izplūst no automašīnas pēc 162 km nobraukšanas. Līdz ar to, ja mēs ēdam daudz gaļas, mēs radām vairāk emisiju nekā tad, ja regulāri braucam ar auto. Taču gaļas ražošana tiešā veidā nav aplikta ar tādiem sliktuma mazināšanas nodokļiem kā akcīzes vai dabas resursu nodoklis.
Jānis norāda, ka vidrūpes problēmas palīdz risināt arī uzmanības fokusēšana uz veselības jautājumiem. Trekna gaļa, jo holesterīns, liellopa gaļa vai kūpināta gaļa, jo lielāks vēža risks, palīdz domu pārvirzīšanā uz mazāk trekno vistu. Pretrunas parādās, ja svarīgi ir arī ētiskie apsvērumi. Piemēram, brīvi apkārt staigājošas vistas vidi ietekmē un apēd vairāk resursu nekā cieši sprostos saspiestās radinieces. "Tā ir dilemma starp dzīvnieku labturību un efektivitāti. Jo dzīvnieks vairāk kustas, jo viņš vairāk enerģijas un resursu patērē savām vajadzībām. Un viss, kas tiek ielikts iekšā, piemēram, graudi, mazāk tiek konvertēts gaļā, pienā un olās, bet tiek patērēts pašam dzīvniekam," skaidro Zaļās brīvības vadītājs.
Valdības vienmēr ir gribējušas nodrošināt lētu pārtiku, un iedzīvotāji to sagaida
Vai var prognozēt, ka videi nedraudzīga pārtika laika gaitā kļūs dārgāka, jo tiks aplikta ar nodokļiem tāpat kā benzīns un atkritumi? Jānis stāsta, ka šādas idejas pasaulē dzīvo jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Taču šādas izmaksas ir grūti iekļaut pārtikas produkta gala cenā. "Valdības vienmēr ir gribējušas nodrošināt lētu pārtiku, un iedzīvotāji to sagaida," spriež eksperts. "Taču patiesībā jau tā lētā pārtika nav lēta, un mēs izmaksas noslēpjam kaut kur citur – pārvēršam vides izmaksās, atjaunojot, piemēram, Baltijas jūru, vai šīs izmaksas atstājam nākamajām paaudzēm, vai pārsūtām citiem reģioniem."
Lai gan pats gaļu neēd, Jānim nešķiet, ka visiem būtu jākļūst par veģetāriešiem. Viņaprāt, būtiski būtu samazināt desu un kūpinātās gaļas patēriņu, kas Latvijā ir ļoti augsts. Šādi izstrādājumi ne no veselības, ne vides viedokļa nav atbalstāmi.
Bez jau minētās gaļas lielu ietekmi uz vidi rada arī lielo siltumnīcu produkcija. Jānis zina stāstīt, ka Zviedrijā ir sarēķināts, kādu ietekmi uz vidi rada vietējais un kādu Spānijas tomāts. Un secināts, ka tomātu sezonas laikā, protams, mazāka ietekme ir vietējam tomātam, taču ziemā, neskatoties uz resursiem, kas iztērēti transportēšanā, Spānijas tomāts ir videi draudzīgāks. "Bet tas, ja tomāti ziemā vispār ir jāēd," piebilst Jānis.
Cilvēkiem ir liela neizpratne par to, kas ir bioloģiska pārtika
Kāda ir latvieša vides apziņa? Veidojas vai snauž? Aptaujās cilvēki saka, ka vide ir svarīga. Vairākums norāda, ka pašu iesaiste vides aizsardzībā varētu notikt galvenokārt kā atkritumu šķirošana. Vēl cilvēki norāda, ka viņu iesaistīšanās varētu notikt arī kā vairāk bioloģiskas pārtikas izvēle. "Te gan jāpiemin, ka cilvēkiem ir liela neizpratne par to, kas ir bioloģiska pārtika," teic Jānis un uzsver, ka nereti viss, kas tiek izaudzēts Latvijā, tiek saukts arī par bioloģisku.
Izvēloties pārtiku, cilvēki pētījumos norāda, ka svarīgākais ir, lai labi garšo. Tad būtiska ir vietējā izcelsme un veselīgums, arī cenai esot nozīme. Jāņaprāt, cenai ir lielāka nozīme, nekā cilvēki to atzīst dažādās aptaujās, jo viņi grib būt labāki. Piebilstu, ka vislabāk šo nesakritību droši vien var novērot tie, kas redz reālos lielveikalu pārdošanas datus, proti, lielveikalu pārstāvji, taču vides speciālists norāda, ka tieši lielveikali ir tie, kas ar šiem rezultātiem varētu manipulēt gan pozitīvā, gan negatīvā virzienā. "Viņi var rediģēt to, ko pārdod. Viņi var informēt cilvēkus, kas ir un nav veselīgs." Piemēram, Lielbritānijā Tesco lielveikalā pie visiem pārtikas produktiem tiekot izmantots luksofora princips – pie cenu zīmēm tiek izmantota zaļa, dzeltena un sarkana krāsa, lai informētu, vai produkts ir videi draudzīgs vai ne. Tas būtu labs veids, kā lielveikali varētu izglītot sabiedrību un parādīt arī darbos, ka vides jautājumi ir būtiski.
Lūkojoties nākotnē, Jānis prognozē, ka veģetāriešu skaits Latvijā palielināsies. Galvenokārt jau tāpēc, ka šobrīd tas esot ļoti mazs un ir lielākas iespējas uzrāvienam. Protams, lielāka ietekme vēl aizvien šādas izvēles izdarīšanā būs veselības un ētiskajiem aspektiem, ne rūpēm par vidi.
Zīmējums: Gatis Buravcovs
Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.
Saule
Valodas fašiste
Jānim