Pēc desmit gadiem Latvijas politikā Pabriks labprāt pamēģinātu ko jaunu, proti, Eiropas Parlamenta deputāta darbu. Taču - ja netiks ievēlēts - savu partiju dibināt neplāno, jo joprojām jūtas gana novērtēts Vienotībā. Cits jautājums - cik tagad apdraudēta ir pati Vienotība.
Vai jūtaties "uzmests" politiskajās spēlēs ap premjera amatu un pēc tam - jaunajai valdībai topot?
Gribētu teikt, ka jūtos pārsteigts. Man nebija laika un negribējās domāt par "uzmešanu". Nedēļu bija darbā jāmierina asistentes ar saraudātām acīm! Politiskā loģika vienmēr ir citāda, nekā sabiedrībai šķiet. Ja politiķis jau sākumā ir šaubīgā situācijā, tad var gatavoties pārmaiņām. Taču manas pozīcijas gan no Dombrovska, gan no Āboltiņas puses bija simtprocentīgi drošas.
Kurš jūs pārsteidza? Valsts prezidents vai Vienotība?
Drīzāk pārsteigums ir par to, kādā veidā šīs valdības veidošanas sarunas pavērsās. Es piekrītu Vilka kungam -ja mēs gribam, lai valdība pēc iespējas vienkāršāk turpina aizsākto politiku, tad ir svarīgi saglabāt ministrus, ar kuriem sabiedrībai būtu vislielākā apmierinātība. Pašreiz izskatās, ka būs diezgan daudz jaunu ministru un jaunās vietās, un tas prasīs no valdības zināmu pārejas periodu.
Kāda ir tā sabiedrībai neredzamā politiskā loģika, kas iedragāja jūsu it kā simtprocentīgi drošās pozīcijas?
Kad sarunu vedēji starp dažādām partijām grib vienoties, tad konkrētu cilvēku pozīcijas un intereses ir daudz mazāk svarīgas nekā galamērķis. Politikas vide ir pietiekami nežēlīga un grūta.
Esat minējis arī citus argumentus - ka aiz prezidenta lēmuma stāv arī aizgājušo politisko smagsvaru intereses.
Tas varētu būt viens no iemesliem. Kamēr nav dotas skaidras atbildes, ir pamats spekulācijām. Tie ir spēki, kas bija zaudējuši varu un tagad centīsies to atgūt vēlēšanās rudenī, un viens no veidiem, kā to panākt, ir mazināt esošo valdošo spēku ietekmi. Viņu aprēķins bija tāds - ja Pabriks kļūs par premjeru un ja nu viņam izdosies un valdība aizies ar otro vilkmi, tad tas nozīmē, ka Vienotībai vēlreiz paveiksies vēlēšanās. Tas, domājams, virknei cilvēku nepatiktu.
Vai Vienotības rīcība pēc premjera kandidāta noraidīšanas neliecina par apvienības pašiznīcināšanos?
Vienotības galvenais uzdevums ir saglabāt vietu politiskajā vidē, kāda tai ir pašreiz. Tā ieņem centriski labējas pozīcijas, no kurām aizejot parādīsies ļoti liela tukša niša, nebūs līdzsvara - tikai ļoti spēcīgs Saskaņas centrs, augoša ZZS un augošs nacionālais flangs. Un mani baida tas, ka būs nelīdzsvarota politika. Tas ir tāpat kā dzīvē - katrs pats ir sev lielākais ienaidnieks. Ja partija kārtīgi strādās ar saviem biedriem un ar sabiedrotajiem, mums nebūs par ko uztraukties.
Ko jūs saprotat ar vārdu "patriotisms"?
Es to saviem studentiem definētu šādi: patriotisms ir savas valsts interešu stādīšana augstāk par visām citām starptautiskām interesēm un arī sabalansējums ar Eiropas interesēm. Kad stājāmies Eiropas Savienībā, daudzi man teica: "mēs tagad zaudēsim savu neatkarību". Tieši pretēji - varu jums garantēt, ka Latvijas suverenitāte pieauga tieši pēc iestāšanās ES, jo mūsu ietekme pasaulē palielinājās. Ja mēs būtu izolējušies savā sētā un turējušies pie sava latiņa, tad aizsardzības budžetā mēs maksātu nevis divus, bet piecus procentus, mums, tāpat kā Norvēģijai un Šveicei, būtu daudz vairāk jāmaksā, lai piedalītos kopīgos NATO projektos.
Esot šajā amatā, varu pateikt, ka ir pietiekami daudz tā dēvētās maigās varas jeb stratēģisko komunikācijas operāciju, kas nāk no mūsu Austrumu kaimiņa un kas veicina eiroskepticismu. Jo vairāk eiroskeptiķu, jo vieglāk šo valsti orientēt uz Austrumiem. Turklāt ļoti daudzi eiroskeptiķi nebūt nav prokrieviski, viņi tikai ir iekrituši šajās lamatās - pret eiro, pret Briseli… Viņi īstenībā lej ūdeni uz dzirnavām, kas mūs griež uz Austrumiem.
Vai Saskaņas centra ņemšana valdībā būtu Latvijas orientēšana uz Austrumiem?
Šoreiz - jā. Savulaik, 2010.gadā, es biju par Saskaņas centra integrāciju. Taču, mainoties gadalaikam, jāmaina arī apģērbs. Toreiz šis spēks vēl nebija atbalstījis "krievu valodas" referendumu, un saskaņieši bija gatavi samierināties ar pāris ministru portfeļiem. Nākamajās vēlēšanās, ja Vienotība būs vājināta, Saskaņas centram vairs nepietiks tikai ar pāris vietām valdībā. Skaidrs, ka viņiem ir cita attieksme pret Eiropas Savienību, pret NATO, pret starptautiskajām operācijām. Daudziem no viņiem ir cieša fiziska saskare ar Austrumiem - no turienes nāk viņu mātes valoda, kultūras sakari, vērtību izpratne. Mēs varam smieties par to, ko rāda TV - Sasisto lukturu ielas un, Dievs zina, kādas programmas…
Visu interviju ar Arti Pabriku lasiet 24.janvāra žurnālā Sestdiena!