Divi gadi – tik ilgs laiks dots Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai (ES), lai šķirtu vairāk nekā 40 gadu ilgušo kopdzīvi. Taimeris ieslēdzās 29. martā, kad britu premjerministre Terēza Meja nosūtīja oficiālu vēstuli ES prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņa pauda valsts vēlmi izstāties no Savienības. Līdz ar to spēkā stājās Lisabonas līguma 50. pants, kas nosaka kārtību, kādā dalībvalsts pamet ES. Bloka 60 gadu ilgajā vēsturē tā būs pirmā reize, kad kāds tā loceklis saraus ciešās saites ar Briseli.
Taču pirms tam gaidāmas sarežģītas šķiršanās sarunas, kurās abām pusēm vajadzēs vienoties par neskaitāmiem jautājumiem un definēt, kādas turpmāk būs Lielbritānijas un ES attiecības. Brisele ir brīdinājusi, ka ieņems stingru pozīciju un sarunu procesā negrasās kaulēties ar britiem, kuri pēc aiziešanas vēlētos saglabāt maksimāli netraucētu pieeju Savienības kopējam tirgum.
Londonas un Briseles šķiršanās sarunas reāli varētu sākties tikai jūnija sākumā, prognozējis ES izvēlētais sarunvedējs Mišels Barnjē. Kavēšanās saistīta gan ar to, ka 27 ES dalībvalstīm vēl ir jāapstiprina kopējās vadlīnijas sarunās ar britiem, gan ar sarunām par sarunām – pagaidām Lielbritānija un ES nav saskaņojušas, par kādiem jautājumiem spriedīs vispirms. Ir skaidrs, ka vienoties vajadzēs par ļoti daudzām lietām, sākot ar zvejošanas atļaujām un studentu apmaiņas programmām un beidzot ar gaisa telpas izmantošanu un to, kas pēc gadiem maksās pensijas gandrīz 2000 britu, kuri pašlaik strādā ES institūcijās.
Sešas lappuses garajā vēstulē, kuru premjerministre Meja aizvadītajā nedēļā nosūtīja ES vadītājam Tuskam, britu līdere norādīja, ka līdztekus sarunām par Apvienotās Karalistes izstāšanos Londona vēlas vienoties arī par turpmāko sadarbību. Savienības līderi jau vairākkārt ir teikuši, ka nākotnes attiecību modeļus varēs apspriest tikai pēc tam, kad būs panākta galīgā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos jeb Brexit. "Ja mēs neatrisināsim visas neskaidrības un atliksim tās uz sarunu beigām, tad mums nekas neizdosies," uzskata Barnjē.
Viņaprāt, šķiršanās sarunas būtu jāpabeidz līdz 2018. gada oktobra beigām, lai Briseles un Londonas panākto vienošanos varētu apstiprināt likumdevēji Vestminsterā, Eiropas Parlaments (EP) un 27 ES dalībvalstis.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
vecis
hmm