Elektronisko cigarešu sērga

 Amerikas Savienotās Valstis šobrīd sabiedrības uzmanības centrā atrodas ne tikai politikas dēļ – pat lielāku ažiotāžu izsaukusi elektronisko cigarešu jeb e-cigarešu lietošanas (tā dēvētās veipošanas) izraisītu nāves gadījumu sērija. No grūti identificējamas plaušu slimības miruši jau gandrīz trīs desmiti amerikāņu, savukārt reģistrēto saslimšanu skaits tuvojas tūkstotim. Turklāt ir aizdomas, ka patiesais nāves gadījumu un saslimšanu skaits ir ievērojami lielāks, jo par to cēloņiem mediķi varētu būt atzinuši arī ar veipošanu nesaistītas līdzīgas saslimšanas. Līdz ar to aktuāls kļuvis arī jautājums: kāda nākotne gaida līdz šim strauji augušo elektronisko cigarešu tirgu? 

Bīstamie piemaisījumi 

E-cigaretes savā mūsdienu veidolā pirmoreiz parādījās 2004. gadā, un to ražošanas metropole ir Ķīna – šajā valstī tiek saražoti 95% visas pasaules e-cigarešu un to atribūtu. Atlikušos piecus procentus sastāda galvenokārt ASV, Eiropā un vēl Malaizijā ražoti e-šķīdumi, taču arī šo valstu kompānijas tos gatavo, galvenokārt izmantojot Ķīnas kolēģiem piederošas licences, jo e-cigarešu industrijas patenti un tehnoloģijas gandrīz simtprocentīgi ir Ķīnas uzņēmumu vai privātpersonu īpašums. 

Klasiskā e-cigarete ir elektroniska ierīce, kas ļauj iztvaicēt īpašu nikotīnu saturošu šķīdumu un ieelpot (inhalēt) radušos tvaikus. Pastāv arī citi risinājumi, tostarp elektroniskās ierīces tabakas smēķēšanai kā alternatīvas klasiskajām cigaretēm, tomēr pārliecinošs vairākums e-cigarešu ir tieši dažāda dizaina un iespēju ierīces veipošanai. Galvenais riska faktors ir šajās ierīcēs izmantotais šķidrums, kas pašā vienkāršākajā un, domājams, arī veselību nosacīti vismazāk apdraudošajā variantā sastāv no nikotīna, augļu glicerīna (vegetable glycerine) un destilēta ūdens, turklāt ūdens pat nav obligāts. Lai vienkārši "tvaikotu", nav nepieciešams arī nikotīns – teorētiski pietiek ar augļu glicerīnu. Jāpiebilst gan, ka glicerīns, kas ir emulgators, kuru izmantojot ir iespējams "sajaukt nesajaucamo", tiek ar vērienu izmantots pārtikas rūpniecībā, kur zināms kā piedeva E422, kā arī vēl citās jomās. 

Vēl viena plaši izplatīta e-cigarešu šķidrumu sastāvdaļa ir propilēnglikols (propylene glycol), kas tiek izmantots kā pārējo komponentu šķīdinātājs, piešķir šķidrumam viskozitāti, pastiprina garšas īpašības un kopā ar nikotīnu, kairinot nervu galus elpošanas ceļos, rada efektu, kas angļu valodā tiek dēvēts par throat hit (sitiens pa rīkli). 

 Arī propilēnglikols tiek izmantots pārtikas rūpniecībā (E1520), visdažādākās sadzīves ķīmijas ražošanā un arī klasiskajā tabakas industrijā – tabakas mitruma nodrošināšanai un arī garšas pastiprināšanai. Savukārt e-cigarešu šķidrumu rūpnieciskajā ražošanā par normu ir kļuvusi propilēnglikola (PG) un augļu glicerīna (VG) sajaukuma izmantošana proporcijās, kas tiek norādītas uz etiķetes vai pavadošajos dokumentos, – visvairāk izplatītie varianti ir PG – 30%/VG – 70% un PG – 50%/VG – 50%.

Atklāts gan paliek jautājums, cik lielā mērā abas šīs e-cigarešu šķidrumu galvenās sastāvdaļas ir piemērotas inhalācijai. Lai arī izplatīts ir viedoklis, ka būtisku kaitējumu tās nenodara un e-cigarešu lietotāju dzīvību neapdraud, daudzi eksperti norāda, ka šajā ziņā vienkārši nav iespējams izdarīt kādus nepārprotamus secinājumus, jo e-cigaretes ir parādījušās samērā nesen, tāpēc trūkst ilgstošu novērojumu (atšķirībā no parasto tabakas izstrādājumu iedarbības novērtējuma).

Turklāt jāņem vērā, ka abas vielas nereti tiek izmantotas nevis tīrā veidā, bet gan satur piemaisījumus. Kontrolējošās iestādes dažādās valstīs ir atradušas plašu un daudzveidīgu piemaisījumu spektru: visādas baktērijas un sēnītes, kancerogēnas vielas, smagos metālus utt. Tiesa, tā ir ražotāju atbildība un problēma, kas rodas tikai tad, ja netiek ievērots ražošanas (vai transportēšanas) tehnoloģiskais process.

Vēl citā kategorijā atrodas dažādi aromatizētāji un krāsvielas, kas tāpat tiek plaši izmantoti e-cigarešu šķidrumu izgatavošanai. Tieši piemaisījumi, ko satur šīs piedevas, kā tiek uzskatīts, rada vislielākos saslimšanas riskus. Papildu problēmas sagādā arī tas, ka aizvien vairāk izplatās nodarbe «pagatavo savu e-cigarešu šķidrumu pats». Tas attiecas gan uz jauniešu vidū iecienītajiem eksperimentiem ar cigarešu garšām, gan uz nelegālu kanabioīdus saturošu šķīdumu izgatavošanu. Var tikai minēt, kādas izcelsmes aromatizētāji un krāsvielas tiek izmantoti šo procesu gaitā, kādi piemaisījumi atrodami to sastāvā un kāda izrādīsies iedarbība uz cilvēka organismu ilgtermiņā.

Aizliegumi un ierobežojumi

Visai ticama ir iespēja, ka tieši piemaisījums arī novedis pie elektronisko cigarešu lietotāju nāves gadījumu sērijas ASV. Kā provizoriski secinājuši Jūtas Universitātes pētnieki, nāves gadījumus tieši Jūtas pavalstī izraisījusi neparasta lipoīdās pneimonijas (plašs un salīdzinājumā ilgs plaušu iekaisums) forma, kuras visticamākais ierosinātājs ir E vitamīna acetāts – viela, kas atrasta visos e-cigarešu šķidrumos, kurus bija lietojuši bojā gājušie. E vitamīna acetātu satur daži no komponentiem, kas tiek izmantoti e-cigarešu šķidrumu sabiezināšanai, un šie komponenti ir izplatīti arī nelegālajā tirgū, kurā tiek izmantoti jau pieminēto šķidrumu ar kanabioīdiem izgatavošanai.

Par to, ka visi mirušie e-cigarešu lietotāji izmantojuši šķidrumus, kuru sastāvā bijis E vitamīna acetāts, jau paziņojis Ņujorkas Veselības aprūpes dienests, kas norādījis, ka tā ir pagaidām vienīgā viela, kas ļauj sasaistīt visus nāves gadījumus. Atsevišķi gan minēts, ka daļa no mirušajiem lietojuši arī  "nelegālus" e-cigarešu šķidrumus. Pēc tam līdzīgi ziņojumi sekoja arī no daudzām citām ASV pavalstīm, un visos atzinumos tieši E vitamīns izrādījās vienīgā gan nāves, gan arī saslimšanu gadījumus vienojošā viela. Tajā pašā laikā joprojām nav skaidrs mehānisms, kā šī viela noved pie plaušu saslimšanām, un ir nepieciešami arī papildu pētījumi, lai apstiprinātu secinājumu, ka saslimšanas izraisa tieši E vitamīna acetāts.

Līdz šim par vienīgo iespējamo risku no E vitamīna izmantošanas pārtikas produktos tikusi uzskatīta nedaudz paaugstināta iespēja saslimt ar prostatas vēzi. Tajā pašā laikā eksperti uzsver, ka E vitamīna acetāts ir tikai viena no daudzajām vielām, kas var atrasties e-cigarešu šķidrumu sastāvā un novest pie letālu slimību epidēmijām. 

Reaģējot uz notiekošo, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija jau likusi skaidri saprast, ka plāno attīrīt tirgu no aromatizētajiem e-cigarešu šķidrumiem, tomēr par vispārēju e-cigarešu aizliegumu runas nav. Arī iecere par aromatizēto šķidrumu aizliegšanu vēl nav ieguvusi konkrētas aprises, un eksperti norāda, ka par nopietnu šķērsli plānu īstenošanai var kļūt ASV likumdošana, kuras ietvaros pavalstīm ir plaša rīcības brīvība daudzos jautājumos.

Tādēļ atsevišķas pavalstis jau sākušas rīkoties. Aromatizētos šķidrumus ir aizliegušas Mičiganas un Ņujorkas pavalstis, savukārt Masačūsetsa šā gada septembra beigās kļuva par pirmo ASV štatu, kurā ir aizliegta jebkādu e-cigarešu tirdzniecība. Tāpat pavalstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis sabiedrības veselības jomā saistībā ar e-cigaretēm. Pilnīgs e-cigarešu tirdzniecības aizliegums gan noteikts tikai līdz nākamā gada 25. janvārim – pavalsts vadība cer, ka līdz šim laikam mediķi spēs noskaidrot ar veipošanu saistīto slimību cēloņus, kā arī nākt klajā ar ieteikumiem, kā nodrošināt labāku kontroli pār šiem produktiem. Par pirmo teritoriālo vienību ASV, kur tika noteikts vispārējs e-cigarešu aizliegums, jau šā gada jūlijā gan kļuva Sanfrancisko pilsēta, tomēr tā, lai arī liela, ir tikai pilsēta, kamēr pavalstis atrodas pavisam citā svara un juridiskajā kategorijā.