Pagaidi! Es pateikšu viņai, lai pagriež telefonu horizontāli! – Arzo Naubahara, pārmetusi garos, sprogainos matus pāri plecam, dod man zīmi ekrānā, lai klusēju, un pievēršas Manilai. Viņas labu brīdi runā persiešu valodā, un saprotams, ka Manila telefonu pagriezt nevar. Uz brīdi fonā parādās vīrieša galva. Tēvs. Pārbauda, vai viss kārtībā ar mikrofonu. Manila piekārto balto galvassegu virs zaļās kleitas, kura koši izceļ viņas tumšās acis. Mēs esam saslēgušās Zoom platformā trīs dažādos pasaules punktos: es – Rīgā, Arzo – Londonā un Manila – Tahāras provincē Afganistānā. Arzo, jau daudzus gadus Londonā dzīvojoša afgāņu aktīviste, tulkos, un mēs runāsim par to, kā Manila Malikdžizada, diplomēta politoloģe un žurnāliste, jau dienām neiziet no mājas, jo baidās, ka Taliban viņu nogalinās.
"Dieva vārdā, es vēlētos ar sevi iepazīstināt," Manila sāk, "es nāku no ļoti nabadzīgas, bet atvērtas ģimenes, kas man ir devusi iespēju izglītoties. Manas darbības lauks ir politikas zinātne, bet es esmu daudz laika veltījusi medijiem, īpaši runājot par Tahāras provinces sieviešu tiesībām."
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 1. - 7. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!