Pagājušajā nedēļā Ķīnas Hubei provincē sākās svinīgas pateicību un atvadu ceremonijas mediķiem, kas no visas valsts bija ieradušies provincē un tās galvaspilsētā Uhaņā, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmiju. Laikā no 25. janvāra šajā reģionā bija ieradušies vairāk par 40 tūkstošiem ārstu un medmāsu no visas Ķīnas, jo province un tās galvaspilsēta šā gada janvārī kļuva par koronavīrusa izplatības epicentru. Tagad šie cilvēki pakāpeniski sāk atgriezties mājās, jo te vairs netiek fiksēti jauni inficētie. Pakāpeniski tiek atcelti arī karantīnas pasākumi, un, ja divu nedēļu laikā provincē netiks fiksēts neviens jauns ar Covid-19 saslimušais, dzīve slimības sākotnējā epicentrā atgriezīsies ikdienišķā ritmā.
Neoficiāla uzvara
Līdzīga situācija ir arī citviet Ķīnā, kur tika piedzīvoti Covid-19 uzliesmojumi. Oficiālajā valsts statistikā gan joprojām parādās vairāki desmiti inficēto dienā, tomēr varas iestādes uzsver, ka gandrīz visi (bet pēdējās dienās pilnīgi visi) saslimušie ir Ķīnas pilsoņi, kuri atgriežas valstī no ārzemēm. Tā kā visi atbraucēji nekavējoties tiek pakļauti karantīnai un regulārām medicīniskajām pārbaudēm un joprojām tiek īstenota arī virkne citu drošības pasākumu, iespēja, ka slimība Ķīnā varētu uzliesmot ar jaunu sparu, šobrīd ir ārkārtīgi niecīga.
Oficiāli Ķīnas varas iestādes pagaidām gan izvairās paziņot par uzvaru cīņā ar koronavīrusu, jo valstī vēl paliek vairāki tūkstoši inficēto, turklāt ievērojamai daļai no tiem stāvoklis ir ļoti smags un joprojām no slimības cilvēki arī mirst. Kopumā tomēr visiem ir skaidrs, ka Ķīna vismaz šo "karu" ar Covid-19 ir uzvarējusi. Atbilstīgi oficiālajiem datiem, tā laikā ar koronavīrusu Ķīnā inficējās nedaudz vairāk par 81 tūkstoti cilvēku, bet dzīvību zaudēja ap 3,3 tūkstošiem ķīniešu. Vienlaikus gan jāpiebilst: šī uzvara nenozīmē, ka slimības uzliesmojumi nevar atkārtoties. Tādēļ lielāks vai mazāks punkts cīņai acīmredzami tiks pielikts tikai pēc pandēmijas apturēšanas globālā mērogā, ieskaitot efektīvu medikamentu un atbilstošas vakcīnas izstrādi.
Lai novērstu koronavīrusa izplatīšanos, Pekinai nācās gan ieviest ārkārtas stāvokli – drakoniskus profilakses, karantīnas un drošības pasākumus –, gan arī faktiski apturēt ikdienas dzīvi un ekonomisko darbību koronavīrusa skartajās teritorijās, kā arī lielā mērā norobežoties no ārpasaules. Rīkojumu izpildes nodrošināšanā tika iesaistīta armija un varas iestādes neskopojās ar sodiem – ieskaitot reālus cietumsodus – drošības pasākumu neievērotājiem. Tiesa, pateicoties Ķīnā plaši izplatītajai disciplinētībai, šādu gadījumu nebija daudz.
Par papildu pozitīvajiem faktoriem tiek atzīta arī 2003. gada SARS epidēmijas laikā gūtā pieredze, visaptverošas civilās aizsardzības sistēmas esamība, ka arī pēdējās desmitgadēs Ķīnā piedzīvotais ievērojamais zinātniskais, tehnoloģiskais un tautsaimniecības progress. Ne mazāka loma ir tiešai valsts kontrolei pār visām svarīgākajām jomām, kas nodrošināja ārkārtīgi operatīvu pieņemto lēmumu izpildi ne tikai politiskajā, bet arī ekonomiskajā līmenī. Visi kopā šie faktori ļāva gan nodrošināt valsti ar visu nepieciešamo (pirmās nepieciešamības precēm, individuālās aizsardzības līdzekļiem, medicīnisko aprīkojumu un pat triecientempā uzbūvētām jaunām slimnīcām ar vietām tūkstošiem pacientu), gan atgūt kontroli pār situāciju un jau pēc diviem mēnešiem novērst pandēmiju.
Saņņikovas spītības cena
Uz Ķīnas fona mazāk ievēroti paliek vēl vairāku Āzijas valstu panākumi cīņā ar Covid-19. Arī tādās valstīs kā Dienvidkoreja un Japāna samērā veiksmīgi ir izdevies ierobežot koronavīrusa izplatību, lielā mērā balstoties uz Ķīnas pieredzi. Tiesa, Ķīnas rādītājus šīs valstis vēl nav sasniegušas, tomēr domājams, ka arī tajās pandēmijas apturēšana ir tikai tuvākā laika jautājums.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27.marta -2. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
XX
Civilā aizsardzība
hmmm