Kventina atriebes pasaka

2018. gada rudenī, lasot ziņu, ka Oksfordas angļu valodas vārdnīcā tika ietverti vairāk nekā 100 ar kino saistīti jaunvārdi, pārņēma neliels mulsums. Īpaši pie vārda "tarantīnoisks" (Tarantinoesque). Kā definīcijā minēts, tas paredz grafisku un stilizētu vardarbību, nelineāru stāstniecību, kinoliterācijas un citātus, satīriskas tēmas un asus, atsperīgus dialogus. Principā tās ir visas mākslinieciskās iezīmes, kuras smelties amerikāņu kinomeistara Kventina Tarantīno filmās. Toreiz nodomāju: tik tālu esam nonākuši, apstājušies pie viena vārda. Tajā pašā laikā nenoliedzami Tarantīno vārds un filmas kā allaž gaidītas bumbas kinematogrāfā jau kanonizējušās.

Režisora un scenārista devītā filma – atriebes fantāzija Reiz Holivudā/Once Upon a Time… in Hollywood (2019) – ir iznesīgi un akurāti "tarantīnoiska". Bet ko tas izsaka par divām dienām triju ekrāna mākslas darboņu dzīvē 1969. gada Losandželosas kinoindustrijā, ko Tarantīno filmā izvērš? Īsti jau neko, jo Reiz Holivudā ir caurumcauri konteksta filma, tomēr zināšanas par kinovēsturi un Holivudas mitoloģiju nav tajās neiesvaidīto lamatas.

Leģendu fabrikā

Nelielai atkāpei – par filmu Reiz Holivudā rakstīt ir visai sarežģīti, ja negrib no Tarantīno kinovēstures fantāzijas atklāt par daudz. Īpaši tāpēc, ka pirms šī gada Kannu kinofestivāla, kura konkursa programmā darbs tika pirmizrādīts, režisors veltīja īpašu vēstuli skatītājiem ar vārdiem: "Es lūdzu tikai to, lai skatītāji neatklātu ko tādu, kas citiem vēlāk neļautu pieredzēt filmu tieši tādā pašā veidā." Tamdēļ būtu nevietā runāt par norādēm, alūzijām un paša autora paslēptajām atsaucēm uz viņa iepriekšējām filmām.

Citātu, Tarantīno filmu varoņu savstarpējo radniecību un citu vizuāli intelektuālu anturāžu Reiz Holivudā ir daudz – var minēt kaut vai Red Apple cigaretes, ko Umas Tūrmanes Mia īsi pirms kroņa dejas ar Džona Travoltas Vinsentu aizsmēķē Lubenē/Pulp Fiction (1994), vai fiktīvos itāļu kinodarbus, kurus uzņēmis nacistus galinošais "mērglēns" Donijs Donovics (Īlaijs Rots) ar segvārdu Antonio Margereti no Bēdīgi slavenajiem mērgļiem/Inglourious Basterds (2009). Šķiet, Tarantīno vēsturiskās fikcijas universā "mērgļu" vienība pēc Trešā reiha iznīcināšanas daļēji turpina savas gaitas kinonozarē.