Protestētāju priekšgalā bija harismātiskais Mihails Saakašvili. Pēc tam kad Ševarnadze miesassargu pavadībā steigā atstāja parlamentu, Saakašvili kāpa tribīnē un pieprasīja ilggadējā prezidenta atkāpšanos. Dažus mēnešus vēlāk tolaik tikai 36 gadus vecais politiķis nodeva prezidenta zvērestu un nekavējoties ķērās klāt Gruzijas reformēšanai. Desmit gadu pēc Rožu revolūcijas tās līderis pameta valsti jau kā ārkārtīgi nepopulārs politiķis, un tagad Saakašvili sev ir pievērsis uzmanību, jo kļuvis par bezvalstnieku. Ukrainas prezidents Petro Porošenko negaidīti atņēmis paša pirms diviem gadiem Saakašvili piešķirto pilsonību, kas gruzīnam bija nepieciešama, lai kļūtu par Odesas apgabala gubernatoru. Saakašvili, kurš ir sanīdies ar Porošenko, uzskata, ka Ukrainas un Gruzijas valdība esot pret viņu sazvērējušās. Tomēr viņš ir gatavs cīnīties.
Apsūdzēja autoritārismā
Nepatīkamo ziņu par viņam anulēto Ukrainas pilsonību Saakašvili uzzināja no medijiem jūlija beigās, kad ciemojās pie radiniekiem Ņujorkā. Ukrainas varasiestādes apgalvo, ka politiķim pilsonība atņemta, jo viņš pieteikumā tās saņemšanai neesot norādījis ziņas par Gruzijā izvirzītajām apsūdzībām. Iemesls ir visai savāds, ņemot vērā, ka 2015. gadā, kad Saakašvili piešķīra pilsonību, Ukrainā zināja par Gruzijas vēlmi tiesāt bijušo prezidentu. Kijeva vairākkārt bija noraidījusi Gruzijas lūgumu izdot Saakašvili. Par Mišu dēvētais politiķis ir pārliecināts, ka viņam dzimtenē uzrādītās apsūdzības pilnvaru pārsniegšanā, valsts līdzekļu izšķērdēšanā un vārda brīvības ierobežošanā ir nesamierināmā politiskā pretinieka – Gruzijas bagātākā cilvēka Bidzina Ivanišvili – atriebība.
Savas prezidentūras pirmajos gados Saakašvili aktīvi apkaroja organizēto noziedzību, korupciju un ēnu ekonomiku, sekmējot Gruzijas tautsaimniecības izaugsmi rekordtempos. Viņš arī sāka valsts tuvināšanos Eiropas Savienībai un NATO. Saakašvili reformas izpelnījās ovācijas Rietumos, jo īpaši Savienotajās Valstīs, kur viņam joprojām ir daudz ietekmīgu draugu, piemēram, bijušais prezidents Džordžs V. Bušs un republikāņu senators Džons Makeins. "Saakašvili pilnīgi noteikti ir pelnījis atzinību par valstij būtiski nepieciešamo reformu īstenošanu pēc Rožu revolūcijas," uzskata Vašingtonas domnīcas New America pētnieks Maikls Sesīrs.
Tajā pašā laikā Saakašvili tiek pelts par pārlieku varas koncentrēšanu savās rokās, tiesu varas vājināšanu un vēršanos pret kritiķiem, arī medijiem. Tedo Japaridze, kurš Saakašvili pirmās prezidentūras laikā (2004–2007) gadu ieņēma ārlietu ministra posteni, eksprezidenta valdīšanas stilu raksturo kā "ļoti autoritāru".
Daudzi gruzīni Saakašvili vaino 2008. gada augustā notikušajā Krievijas militārajā iebrukumā Gruzijā, kā rezultātā valsts zaudēja daļu teritorijas, kurā tagad ir izvietots Krievijas karaspēks.
2012. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanās Saakašvili partija Apvienotā nacionālā kustība zaudēja Ivanišvili izveidotajai partijai Gruzijas sapnis, bet pēc gada noslēdzās Mišas otrais prezidentūras termiņš. Drīz pēc tam Ivanišvili valdībai pakļautās tiesībsargājošās iestādes vērsās pret Saakašvili un viņa sabiedrotajiem. Lai izvairītos no nokļūšanas cietumā, eksprezidents devās brīvprātīgā trimdā uz ASV.
Ātri zaudēja interesi
Pēc 2014. gadā notikušās Maidana revolūcijas par Ukrainas prezidentu ievēlētais Porošenko uzaicināja bijušo studiju biedru Saakašvili kļūt par viņa padomnieku. Līdz ar Mišu Kijevā ieradās vairāki gruzīni, kurus iecēla nozīmīgos amatos, lai īstenotu Gruzijas tipa reformas. "Porošenko vienmēr pauda apbrīnu par mūsu sasniegumiem Gruzijā," apgalvo Saakašvili, "viņš vienmēr mani minēja kā paraugu."
2015. gada maijā Porošenko piešķīra Saakašvili Ukrainas pilsonību un iecēla par Odesas apgabala gubernatoru. "Mihails Saakašvili ir mans draugs no studiju gadiem. Es viņu atminos kā spēcīgu un izlēmīgu personību, tāpēc man ir iemesls viņam ticēt," toreiz sacīja Porošenko. Tā paša gada decembrī Saakašvili atņēma Gruzijas pilsonību.
Arī Odesā Saakašvili ķērās pie korupcijas izravēšanas un birokrātijas samazināšanas, bet saskārās ar vietējo oligarhu pretdarbību. Pērn novembrī, tikai pusotru gadu pēc iecelšanas amatā, Saakašvili paziņoja par atkāpšanos. Savu lēmumu viņš pamatoja ar nespēju cīnīties pret spēkiem, kuri viņam traucējot strādāt. "Es to vairs nevaru izturēt, man pietiek. Neviens man nav melojis tik daudz un tik ciniski [kā Porošenko]," toreiz apgalvoja politiķis.
Viņa kritiķi uzskata, ka patiesībā Saakašvili zaudēja interesi vadīt Odesas apgabalu, jo pārmaiņas nenotika tādos tempos, kā viņš bija cerējis. Pazīstamais ukraiņu žurnālists Maksims Eristavi norāda, ka bijušais Gruzijas prezidents gubernatora amatā kļuva par "savu neīstenoto ambīciju ķīlnieku". Viņaprāt, būtu nepieciešami gadi, lai veiktu reformas Odesā, bet Saakašvili vēlējās visu izdarīt ātri, lai varētu iesaistīties Ukrainas nacionālajā politikā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 1.septembra numurā!
kaklaisaiti košļāt?
Trolis
Labs izpētes objekts