Šā gada 21. septembrī oficiāli beidza pastāvēt armēņu pašpasludinātā Arcahas republika, kapitulējot zibenīgas Azerbaidžānas militārās operācijas un ultimāta priekšā. Līdz ar to šī teritorija atkal kļuva par Kalnu Karabahu Azerbaidžānas sastāvā. Bakuapilnā mērā izmantoja tai pavērušos iespēju logu, tomēr pastāv nopietnas bažas, ka konflikti Kaukāzā līdz ar to ne tuvu nav beigušies. Kas noveda pie šāda iznākuma, un kamdēļ daudzi eksperti uz reģiona nākotni raugās bez optimisma?
BEZ ILGAS PRETOŠANĀS
Oficiāli Baku savu militāro ofensīvu nodēvēja par antiteroristisku operāciju, kā ieganstu iebrukumam izmantojot azerbaidžāņu karavīru bojāeju "separātistu teroristu" apšaudē. Taču operācijas mērķis bija pilnīga Azerbaidžānas suverenitātes atjaunošana pār Kalnu Karabahu un visu "nelikumīgo bruņoto formējumu" jeb pašpasludinātās Arcahas bruņoto spēku atbruņošana vai likvidēšana. Tiek lēsts, ka operācijā piedalījās ap 60 tūkstošiem vīru lieli spēki un pirmais no militārajiem mērķiem bija kontroles iegūšana pār Azerbaidžānas gaisa telpu. Tas, ņemot vērā pieticīgās armēņu pretgaisa aizsardzības iespējas, tika sasniegts pirmās dienas laikā. Nākamajā dienā Arcaha paziņoja par kapitulāciju, bet vēl dienu vēlāk, 21. septembrī, kas vienlaikus bija arī Armēnijas Neatkarības diena, kapitulācija tika noformēta oficiāli un sarunas turpinājās vienīgi par atsevišķām detaļām.
Vērts atzīmēt, ka tīri militārā ziņā Arcahas pretošanās iespējas izsmeltas nebija: saskaņā ar dažādām aplēsēm armēņu spēki varēja izrādīt sīvu pretestību vismaz divas nedēļas vai pat mēnesi, tomēr karadarbības turpināšana pēc Armēnijas atteikuma atbalstīt Arcahu tika atzīta par bezjēdzīgu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 29. septembra - 5. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!