Tramps un viņa alvas zaldātiņi

Losandželosa, Vašingtona (Kolumbijas apgabals), Portlenda, Memfisa un Čikāga – tās ir pilsētas, uz kurām ASV prezidents Donalds Tramps jau sūtījis Nacionālo gvardi, turklāt reizēm izmantojot kaimiņu pavalstīs esošos militāros spēkus, vēsta ASV Nacionālais sabiedriskais radio (NPR). Tālāk prezidenta sarakstā esot Baltimora, Ņujorka, Sanfrancisko, Ņūorleāna, Oklenda un Sentluisa, stāstījuši labi informēti avoti prezidenta administrācijā, kas gan vēlējušies palikt anonīmi.

Amerikāņu politiskajā žargonā šādu prezidenta rīcību sauc par «Nacionālās gvardes federalizēšanu», skaidro BBC. Proti, visbiežāk šie armijas rezerves spēki (katrā pavalstī un teritorijās tie ir savi) tiek iesaistīti pēc attiecīgā štata gubernatora lēmuma. Parasti tas saistīts ar dažādu dabas vai rūpniecisko katastrofu novēršanu – spilgtākais piemērs ir daudzu pavalstu vienību iesaistīšanās pēc tam, kad 2005. gada viesuļvētra Katrīna nopostīja Ņūorleānu. Taču likums pieļauj iespēju, ka gvardi pretēji vietējo amatpersonu gribai var mobilizēt arī prezidents.

Tieši tā tagad nolēmis rīkoties arī Tramps. CNN norāda, ka viņa izteikumi  par «bezprecedenta noziedzības pieaugumu» attiecīgajās pilsētās nav balstīti ne uz kādiem faktiem. Taču tās gandrīz visas vieno divas lietas – pie varas ir demokrāti, un viņi diezgan liberāli raugās uz protesta akcijām, kuru mērķis ir paralizēt Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieku aktivitātes. Jāatgādina, ka šo federālo aģentu uzdevums ir realizēt Trampa priekšvēlēšanu solījumus un no valsts izraidīt nelegālos ieceļotājus.

The Conversation skaidro, ka likums par Nacionālās gvardes izmantošanu (Posse Comitatus Act) pieņemts tālajā 1878. gadā, un, lai gan tajā veikti vairāki labojumi, tiesību eksperti šo dokumentu mūsdienās mēdz traktēt ļoti atšķirīgi. Vārdu sakot, amerikāņu juristiem atkal ir darba pilnas rokas, jo visdažādākās tiesu instances turpina spriest – vai Trampa lēmumi bijuši konstitucionāli vai tomēr ne.

TRAMPA UZVARA