Vīrusa padenis breksitam

Tirdzniecības sarunas bija iecerētas no 18. līdz 20. martam Londonā, un tika gaidīts, ka tajās piedalīsies pusotra simta apvienotās Eiropas pārstāvju, jo apspriežamo jautājumu loks ir ļoti plašs. Pandēmijas ierobežojumu dēļ daļēji tikšanās klātienē tika nomainīta pret alternatīvu komunikāciju, galvenokārt videokonferences režīmā, tomēr pilnvērtīgi aizstāt tiešas sarunas šādi nav kausus par labu Brexit, pat neraugoties uz faktu, ka vairākās lielajās pilsētās ar ''Lielo Londonu'' priekšgalā tika atbalstīta palikšana ES. Referenduma iznākums arī izrādījās pilnībā negaidīts apvienotās Eiropas idejas piekritējiem gan pašā Lielbritānijā, gan pārējās ES dalībvalstīs, kur valdīja pārliecība, ka briti izvēlēsies palikt ES sastāvā.

Ņemot vērā negaidīto referenduma iznākumu, abas puses arī izrādījās faktiski negatavas izstāšanās sarunām, turklāt īpaši problemātiska situācija bija pašā Lielbritānijā, kur jaunizveidotajai Terēzas Mejas valdībai trūka vairākuma parlamentā, lai apstiprinātu panākto vienošanos ar ES, un pastāvēja nopietni centieni pārskatīt balsojuma rezultātus. Šo iemeslu dēļ parlaments vairākkārt neapstiprināja valdības panāktos līgumus, un, lai izkļūtu no strupceļa, valstī pagājušā gada 12. decembrī notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Tajās pārliecinošu uzvaru guva valdošā Konservatīvā partija. Jau jaunā premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ieguva 365 no 650 parlamentāriešu mandātiem jeb par 48 deputātu krēsliem vairāk nekā iepriekšējā sasaukuma parlamentā.

Šāds vēlēšanu iznākums tika nodēvēts par vēsturisku, jo beidzot ļāva konservatīvajiem apstiprināt premjera panākto Brexit vienošanos un jau līdz šā gada janvāra beigām atstāt apvienoto Eiropu.

Tradicionāli ir pieņemts uzskatīt, ka Lielbritānijas vēlētāju izvēle par labu Brexit nosliekusies uzreiz vairāku iemeslu dēļ – no tiem galvenie ir Londonas nepieciešamība pakļauties kopējai ES ekonomiskajai politikai (ieskaitot faktu, ka Lielbritānija bija otra lielākā maksātāja ES budžetā aiz Vācijas), kā arī 2016. gadā īpaši aktuālie imigrācijas jautājumi. Kopumā Brexit atbalstītāju vidū izplatīta ir pārliecība, kas ir balstīta Britu impērijas vēsturiskajā pieredzē, ka bez apvienotās Eiropas Londonai vidējā un ilgtermiņā pastāv labākas attīstības perspektīvas gan ekonomiskā, gan politiskā ziņā nekā valsts suverenitāti un rīcības brīvību ierobežojošās ES sastāvā.