Īsi pirms gadumijas Dānijas investīciju banka Saxo Bank publiskoja savas kārtējās "šokējošās" prognozes jaunajam – 2020. – gadam. Kā ik katru gadu, arī šoreiz prognozes sastāv no desmit "mazticamiem, taču nenovērtētiem" nākamgad iespējamiem notikumiem vai tendencēm, kas var atstāt būtisku ietekmi uz visu globālo ekonomiku. Pieļauti tiek arī tādi notikumi kā demokrātu uzvara nākamā gada beigās ASV gaidāmajās vēlēšanās un Ungārijas aiziešana no Eiropas Savienības.
Izcils triks
Vispirms jānorāda, ka Saxo Bank prognozes, protams, ir mārketinga gājiens. Tās tiek publiskotas, lai piesaistītu uzmanību bankai, attiecīgi arī tās sniegtajiem pakalpojumiem, un lai izceltos konkurentu vidū. Lai gan banka savas desmit ekonomiskās un politiskās prognozes pati dēvē par šokējošām, īpaši tiek uzsvērts, ka tās nav uzskatāmas par oficiālām – oficiāla dokumenta statuss ir tikai bankas ikgadējam tirgus novērtējumam, kas, jāatzīst, maz atšķiras no daudzu citu banku līdzīga veida vērtējumiem. Šīs prognozes tradicionāli ir visai specifiskas, attiecas uz finanšu tirgiem un parasti plašākas publikas uzmanību īpaši nepiesaista, jo gluži vienkārši tai ir neinteresantas vai – bez papildu paskaidrojumiem un rūpīgas iedziļināšanās jautājumu būtībā – pat vispār nesaprotamas.
Savukārt Saxo Bank "šokējošo" prognožu daļa attiecas uz plaši apspriestām tēmām, un galvenokārt šī iemesla dēļ ap tām ik gadu tiek sacelta ievērojama ažiotāža. Turklāt bankas interneta vietnē ir iespējams nobalsot par "pašiem šokējošākajiem" paredzējumiem, kuru īstenošanās iespējamību pēc tam apspriež augsta līmeņa eksperti, dažādi totalizatori piedāvā izdarīt likmes par šīm prognozēm un netrūkst vēl arī citu interesantu iespēju.
Gadu gaitā pierādījies: pārliecinošs vairākums Saxo Bank "šokējošo" prognožu, protams, nepiepildās, tomēr gandrīz vienmēr gadās arī pa kādai, kas īstenojas. Jāatzīst gan, ka līdz šim piepildījušās vai pat pārpildījušās tās prognozes, kuras jau iepriekš tikušas uzskatītas nevis par mazticamām, bet samērā iespējamām un starp "šokējošajām", visticamāk, iekļautas, lai piešķirtu kopējam sarakstam vismaz kādu ticamības pakāpi. Piemēram, 2014. gadam Saxo Bank prognozēja naftas cenu kritumu līdz 80 ASV dolāriem par Brent markas barelu (cena nokritās zem 55 dolāriem), bet 2016. gadam – Krievijas rubļa kursa kāpumu attiecībā pret bivalūtu grozu par 20 procentiem gada laikā (kāpums sasniedza 18 procentu).
Pretēji sanācis ar vairākām citām prognozēm, kas sākotnēji uzskatītas pat par visai ticamām, taču izgāzušās ar blīkšķi. Piemēram, par visticamāko paredzējumu 2016. gadam tika uzskatīta bankas solītā republikāņu kandidāta ASV prezidenta amatam Donalda Trampa sagrāve vēlēšanās, tomēr politiķis šīs cerības neattaisnoja. Vēl gadu iepriekš tika gaidīts, ka Krievijas valdība un lielās valsts kompānijas rietumvalstu ekonomisko sankciju dēļ sāks "izvēles kārtībā" pasludināt maksātnespēju, tomēr arī šajā gadījumā iznākums izrādījās pretējs. Par visreālāko prognozi 2017. gadam tika dēvēts paredzējums, ka Lielbritānija atteiksies izstāties no Eiropas Savienības (ES) un atcels Brexit. Šo prognozi gan var uzskatīt par daļēji piepildījušos, jo Brexit pretiniekiem izdevās vismaz uz laiku piebremzēt izstāšanos procesu.
Tomēr kopumā ņemot – vairākums prognožu jau sākotnēji tiek uzskatītas par maz ticamām un kalpo tikai kā sava veida brīdinājums.
Paredzējumi aizvadītajam gadam
Izņēmums nav arī aizvadītais 2019. gads, kura laikā nav piepildījusies neviena no Saxo Bank prognozēm, lai gan attiecībā uz vienu no iespējamajiem pesimistiskajiem scenārijiem – par apvienotās Eiropas vadošās valsts Vācijas ekonomikas ieslīgšanu recesijā – banka nav tālu no patiesības. Līdz recesijai Vācija gan nav nonākusi, tomēr liels skaits dažādu ekonomisko rādītāju liecina par ievērojamu šīs valsts tautsaimniecības sabremzēšanos.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 3.- 9. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!