Vispirms bijusi vēlme kaut ko darīt pašam, un pēc tam jau arī nākusi atklāsme, ka "darāmais" būtu tieši kafija. "Man bija tāds manuālais kafijas automāts virtuvē, bet bija problēma, ka man tā kafija negaršoja. Ņēmu dārgāku, lētāku, bet nesanāca! Likās, ka varētu būt labāk," atceras Oskars Maculevičs. Reiz Rīgā gadījies nopirkt kādu vietējās grauzdētavas kafiju. Atvedis to mājās, sapratis, ka tā sāls ir grauzdēšanā, un pamazām aizrāvies ar ideju pašam par savu kafiju.
Grauzdē skolas kabinetā
Kafijas grauzdētava ierīkota Oskara bijušajā skolā – Lendžu pamatskola pievienojusies tām, kas slēgtas, un, kamēr kalna galā ar plašu skatu uz ezeru gaidām grauzdētavas saimnieku, bijušās skolas apkārtnē valda klusums. Taču nu tā ir vieta kaut kam jaunam. Oskara un viņa sievas dibinātais uzņēmums SIA Kuup Coffee iekārtojies skolas bijušajā darbmācības kabinetā, un uzņēmējs cer, ka ar laiku arī citās klasēs atgriezīsies dzīvība.
Kuup kafiju var atrast Rēzeknē un tagad arī Rīgā labi zināmajā Ausmeņa kebabā, koncertzāles Gors un vēl dažās kafejnīcās. Tāpat ik pa laikam Kuup Coffee dodas izbraukuma tirdzniecībā uz pilsētas svētkiem un citiem pasākumiem. Nule, piemēram, bijuši Rēzeknes pilsētas svētkos. "Es nezināju, ka Rēzeknē ir tik daudz cilvēku!" iespaidos dalās Oskars.
Bet ar ko tad viņa piedāvātā kafija atšķiras, un kā tā top? Likumsakarīgi, ka bijusi jātaisa tieši latgaliešu kafija. "Viegli nebija," tagad saka Oskars, atskatoties uz to, kā tapa zīmola dizains un iepakojums. Rakstījuši projektus, taisījuši dažādas prezentācijas dizaineriem, lai rezultātā taptu tāds uzņēmuma vizuālais tēls un iepakojums, kāds pašiem patīk. Tāpēc nereti abi ar sievu Kuup sauc par savu trešo bērniņu. Kāds bērniņam raksturs? "Baigais zutis, nav paklausīgs. Visu laiku ir jābūt viņam blakus un jāmāca, un viņš māca mūs," smaida zīmola izveidotājs.
Runājot par to, ko tad uzņēmējs no savas kafijas iemācījies, Oskars pats secina, ka auguši kopā – lai arī viņš iepriekš studējis uzņēmējdarbību, daudz vairāk ieguvis tagad – darot. "Kopā ar kafiju mācījāmies arī mēs – gan attīstot uzņēmumu, gan sakārtojot visas nepieciešamās lietas: ģimeni, bērnu audzināšanu, pārvākšanos no Rīgas. Tā bija traka uzdrīkstēšanās," viņš atskatoties vērtē. Protams, kafiju varētu grauzdēt arī Rīgā, bet Lendžos, to darot, var pavērties uz ezeru, trijos naktī paskatīties zvaigznēs un atrast klusumu tieši tobrīd, kad tas ir vajadzīgs.
Sākuma atbalsts – izšķirīgs
Lai attīstītos, ar vēlmi pēc lauku miera gan nepietiek. Maculeviči rakstījuši dažādus projektus. Nepieciešamās iekārtas iegādātas ar Eiropas Lauksaimniecības fonda Lauku attīstības programmas atbalstu, tāpat uzņēmumam noslēgts līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), lai varētu saņemt palīdzību, ko uzņēmumiem nodrošina reģionālie biznesa inkubatori. Savukārt ar nodibinājuma Lauku ekonomikas attīstībai Rēzeknes novadā atbalstu attīstīts uzņēmuma zīmols un vizuālā identitāte.
Tagad Maculeviči saka, ka projektos iegūtais atbalsts bijis izšķiroši svarīgs, lai šeit, Lendžos, vispār varētu attīstīt uzņēmējdarbību. Un nu jau to var saukt par veiksmes stāstu – lai gan SIA Kuup Coffee eksistē tikai pusgadu, jaunos uzņēmējus jau aicina uz dažādiem pasākumiem dalīties pieredzē un iedvesmot arī citus.
Savukārt, runājot par Kuup Coffee nākotnes iecerēm, Oskars atzīst, ka viņa plāns noteikti nav tikt lielveikalos. Drīzāk būtu meklējams savs ceļš dažādās autentiskās vietās – mazās kafejnīcās un veikaliņos. Prognozēt, kur un cik ļoti bizness būs attīstījies un izaudzis, piemēram, pēc pieciem gadiem, Oskars gan tagad atturas. Taču varbūt kā labs simbols nākotnei uztverams Maculeviču grauzdētavā atrodamais kafijas kociņš. Lai gan tas pirkts tepat, lielveikalā, ātri kļuvis par talismanu, tiek vests līdzi uz dažādiem pasākumiem un iemieso arī jaunā uzņēmēja sapni aizbraukt uz Brazīliju vai Etiopiju, lai apskatītu, kā aug paša grauzdētā kafija. Vienojamies, ka tas izklausās pēc pirmā atvaļinājuma plāna, ja tāds kādreiz pienāks.
Četri soļi līdz kafijai
Tagad darba ir daudz, un arī sākumu nekādi nevar saukt par garlaicīgu. Lai uzzinātu vairāk par sava biznesa jomu, Oskars devās uz Lielbritāniju, kur īpaši mācījās kafijas grauzdēšanas gudrības. Vēl vajadzēja kļūt par baristu, lai kafiju varētu smuki pagatavot pats un ierādīt to arī citiem, kas gribētu Kuup kafiju piedāvāt savās kafejnīcās. Pēc Oskara novērojumiem – Latgalē kafijas baudīšanas kultūrai vēl ir kur augt. "Ir sajūta, ka esam celmlauži," saka uzņēmējs. Viņaprāt, ir svarīgi par kafiju stāstīt, jo cilvēki nereti var pārprast, kāpēc kafija garšo tā vai citādi. Tāpēc arī Lendžos tiek organizētas dažādas degustācijas un Kuup saimnieks labprāt dalās ar saviem labas kafijas meklējumu stāstiem.
"Neliels skābumiņš ar citrusu augļu noti? Teiksiet, ka tas ir nepareizi, bet tā nav!" viņš pārliecināti saka. Acīmredzot pārāk lielu garšas nospiedumu atstājusi kafija, kas stāv lielveikalu plauktos, taču tā pavisam noteikti varot garšot arī citādi. Fotogrāfe nogaršo Oskara pagatavoto Jezupa Etiopejis sapynu un konstatē, ka tā atgādina melno tēju ar tiešām citronīgu niansi. Kas ir tas citrusīgais? Kafijai nekas klāt pievienots netiekot, garšas nianses slēpjoties grauzdēšanas tehnikā.
Vēl, protams, labas kafijas pamatā ir izejvielas. Latgales kafijai izvēlētas pupiņas no trim klasiskiem kafijas reģioniem: Etiopijas, Brazīlijas un Kolumbijas. Tagad visu varot nopirkt, jautājums tikai – par kādu cenu. Skaidrs, ka pagaidām Lendžos nav nepieciešami lieli apjomi, tāpēc kafijas pupiņas nākas pirkt dārgāk. Svarīgs ir arī grauzdēšanas laiks, tādēļ labas kafijas meklētājam uz iepakojuma noteikti jāpaskatās arī tas. Piemēram, Lendžu grauzdējumu derīguma termiņš teorētiski ir gads, bet Oskars iesaka tos izlietot ātrāk. Viņaprāt, visgardākā kafija ir tad, ja grauzdēta aptuveni pirms mēneša.
Visbeidzot – svarīga ir arī pagatavošana. Nereti tieši šajā – pēdējā – posmā visu varot viegli sabojāt.
Dāvana no Latgales
Kuup kafija izceļas ar produktu nosaukumiem: ir gan minētais Jezupa Etiopejis sapyns, gan Brazilejs nakts un Kolumbejis flirts. Jezups bijis tāds ātri izdomāts nosaukums, kas uzreiz sāka pats savu dzīvi. Varot redzēt, ka cilvēkiem tas patīk un nereti no Etiopijas nākušās pupiņas izvēlas tieši Jezupa dēļ. Kad prasu, vai ir arī kāda īpaša Latgales kafijas garša, Oskars atbild, ka latgaliskākas kafijas par Kuup Latgalē nav. "Latgalietis grauzdē kafiju Latgalē un ar latgaliskiem nosaukumiem. Kas var būt latgaliskāks?" viņš smaidot atklāj savus argumentus.
Te arī fotogrāfei, kura ar etnogrāfisku pieeju savas dzīves laikā mēģinājusi saprast atšķirības starp Latvijas novadiem, ir komentārs vietā, ka atšķirībā no pārējās Latvijas, kur mēdz piedāvāt ciemiņiem izvēlēties tēju vai kafiju, Latgalē parasti prasot: "Kopeji dzersi?" Tēja te tiek uztverta kā kaut kas ikdienišķs, bet kafija – ciemiņiem. Lendžu grauzdētavā novērots, ka bieži Kuup kafiju iegādājas kā dāvanu, tostarp arī latgalieši, kas nu dzīvo ārzemēs. Taču tas ir tāds mazais pirkstiņš, un Oskars ir pārliecināts, ka ar laiku arī laba kafija kļūs par ikdienišķāku dzērienu.
"Kurp tik mūsu kafija nav aizgājusi! Tikko līmēju paciņu uz ASV un Austrāliju. Vājprāts vispār! Es te sēžu Lendžu puspagrabā un gatavoju kafiju, kas dodas uz otru pasaules malu. Tik forši!" prieku neslēpj jaunais uzņēmējs. Domājot par kļūdām, Oskars uzsver: vienmēr jāatceras, ka nekas nenotiek uzreiz. Viņiem, piemēram, tā bijis ar uzņēmuma tēla attīstību, ko sākotnēji gribējies uzticēt citiem – lai ātrāk un paši var domāt par citām lietām. Taču tad sapratuši: labāks rezultāts būs, ja paši iesaistīsies it visās ar uzņēmuma izveidi saistītajās lietās.
Vai tomēr nav grūti rosīties tik tālu no galvaspilsētas? Lendžu grauzdētavas īpašnieks atzīst – viņam svarīgi bijis atgriezties. Šeit bijusi viņa pamatskola, un ir skumji, ka Latgalē apdzīvotu vietu kļūst arvien mazāk. Taču, lai to mainītu, nepietiek ar žēlošanos, ir jārīkojas.
"Kāpēc lai tieši mēs nebūtu piemērs, kas parāda, ka šeit var dzīvot, strādāt un nopelnīt?" vaicā Oskars. Dzīvojot starp Rēzekni un Lendžiem, ģimene arī secinājusi, ka no Rīgas dzīves īsti nekā nepietrūkst – ja gribas, šeit ir pat kino un burgeri. Turklāt pēkšņi nākusi apskaidrība, cik daudz laika galvaspilsētā patiesībā paiet sastrēgumos un ceļā no vienas vietas uz otru. Šeit viss sasniedzams piecpadsmit minūtēs. Ja nu vienīgi Mežaparkam līdzinieku pagaidām apkārtnē grūti atrast un brīvā laika ir arvien mazāk, jo savā uzņēmumā vienmēr ir vēl kaut kas, ko darīt, lai biznesu attīstītu. Taču arī to var risināt – vienkārši rūpīgi viss jāplāno, lai laika pietiktu gan sev, gan sievai un visam citam. Sākotnēji pietrūcis draugu un bijis nedaudz vientuļi, taču, veroties apkārt, Oskars pamanījis, ka atgriezties laukos tagad ir pat tā kā stilīgi – Rēzeknes pusē nu jau tam esot pat vairāki piemēri.
Paolo Pavo