"Tad, kad māksliniekā "ieslēdzas" cilvēks, ja viņam gribas vēl kaut ko bez mākslas brīvības, tad viņš ir atkarīgs. Nupat man jautāja, kāpēc mākslinieka prestižs sabiedrībā it kā krītas. Agrāk māksliniekam bija zināma brīvība un finansiāla neatkarība. Tagad cilvēki kļuvuši savādāki. Pierasts modelis – ja ir daudz naudas, tad ir brīvība. Mākslinieka brīvība ir pavisam savādāka. Man nav priekšniekiem, politiķiem, konjunktūrām jāklanās. No mākslā ieguldītās garīgās enerģijas man vienmēr kaut kas nācis atpakaļ. Vai nu garīgi, vai materiāli. Ja ne tūlīt, tad pēc laika citādā veidā. Dievs vienmēr darījis tā, ka nav pārāk daudz, bet lai vienmēr es varētu turpināt savu radošo darbu."
Vai mākslā dzimumam ir nozīme, vaicāja intervētājs Andrejs Kaufmanis. Krastiņa: "Nu it kā nē. Reizēm dzird sakām: "Nu tā tāda sieviešu glezniecība."Tas man ir kā apvainojums. Bet ir situācijas, tāpat kā sadzīvē, kad sieviete savas sievišķīgās īpašības var izmantot. Tā arī mākslā savu sievišķību var ievirzīt īpašā intelektuālā gultnē…"