Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Rītiņš veču salās

Latviešu gardēži Fēru salās dabū redzēt pat ārzemnieku acīm slēpto Grindaboð.

Licis galdā vienu no salinieku īpašajiem gardumiem, fermentēta, jeb, vienkāršāk izsakoties, pūdēta jēra galvu, saimnieks ar nazi izgrieza no tās aci un, uzdūris naža galā, sniedza Mārtiņam Rītiņam: nogaršo! «Zini, nogaršoju,» vienu no Fēru jeb Aitu salu apceļojuma interesantākajām un arī skarbākajām epizodēm atceras mūsu slavenais pavārs. Kad latviešu gardēži, raidījuma Kas var būt labāks par šo? filmēšanas grupa bija redzējusi arī otru Fēru skarbumu, iespējams, pašu skarbāko fēriešu dzīvesveida izpausmi — grindu jeb pilotvaļu kolektīvās medības, minētais saimnieks atzina, ka nu viņus var uzskatīt par īstiem puišiem, nevis tikai kaut kādiem tūristiem. Jo tūristiem fērieši tādas lietas nemaz nerāda, lai nenoģībst. Tā kā Fēru salās ir diezgan daudz stāvu vietu, noģībšana nebūtu vēlama — samaņu zaudējušais svešinieks var ieripot fjordā, jo koki, pie kā ripojot varētu pieķerties, te neaug, un tad visa globāli liekulīgā pasaule fēriešiem pārmestu ne tikai sava tradicionālā gaļas ieguves veida piekopšanas turpināšanu hamburgeru un čikenburgeru laikmetā, bet arī tūrisma apkarošanu. 

Mārtiņa Rītiņa un viņa ceļabiedru — pavāra asistenta Reiņa Strazdiņa, operatora Riharda Vīganta un izpildproducenta Uģa Fabriciusa — galvenais mērķis Fēru salās bija dažādu jūras gardumu iegūšanas vietu aplūkošana. Siltā Golfa straume, kuras vidū atrodas Fēru salas, nodrošina citur pasaulē nesastopamus augšanas apstākļus langustiem, jūras ežiem un mīdijām. Latviešus ciemos bija ieaicinājis un Fēru salas izrādīja vietējais jūras produktu piegādātājs smalkiem Eiropas un Amerikas restorāniem Marnijs Gunars Simonsens, kura simpātijas Rītiņš izpelnījies ar savu pavārmeistarību. «Pārsteidzoši labs un interesants ceļojums!» tagad stāsta Rītiņš, kurš pirms tam pāris reižu bija bijis Islandē un domājis, ka Fēru salas diez vai īpaši atšķirsies no Eiropas ugunszemes. «Zināju tikai fēriešu izcelsmes anekdotisko variantu — tie esot to vikingu pēcteči, kuriem bija jūras slimība, tāpēc viņi nedevās tālāk, bet palika pusceļā.»

Fēriešu demogrāfiskais paradokss ir tāds, ka te nav problēmu ar dzimstību, bet ir problēmas ar sievietēm. «Šīs ir veču salas — vīri iet jūrā zvejot un medīt, sievietēm jāsēž mājās, tāpēc tās aizbēg projām,» saka Rītiņš, piebilzdams, ka to gan viņam stāstījis ne īpaši uzticams avots. Piešķīruši vēlēšanu tiesības sievietēm, fērieši uzreiz dabūja sauso likumu, jo sievas gribēja, lai vīri nedzer. 

Ikviens fērietis vēl šodien prot nokaut vali un aitu. «Nekad nebūtu ticējis, ka šīs medības redzēšu,» saka Rītiņš, piebilzdams, ka agrāk arī viņš, ieraugot fotogrāfijas ar asiņainajiem līčiem pēc fēriešu vaļu medībām, domājis: ak, šausmas! «Bet tagad saprotu, ka tas ir viņu tradicionālais dzīvesveids, kas šai vaļu populācijai nav kaitējis. Vaļu medības jeb Grindaboð Fēru salās tiek dokumentētas jau piecsimt gadu, tā nav slaktēšana prieka pēc, kā tas notika ar bizoniem Ziemeļamerikā. Vēl ne tik sen atpakaļ lieta bija vienkārša — ja tev nebija vaļa, tu ziemu neizdzīvoji.» Ziemeļatlantijā dzīvo apmēram 778 000 grindu, fērieši gadā nomedī apmēram 850. Tas notiek dažos sertificētos līčos un absolūti nekomerciālā nolūkā. Citiem vārdiem sakot, gaļa par velti, bet tikai vietējiem, ieskaitot slimniekus un sirmgalvjus. Tāpēc arī restorānos jelkur pasaulē šo gaļu velti meklēt. Grindu medībās visi fērieši ir vienoti un vienādi, bez sociālajām atšķirībām. Fēru pamatrecepte grindas gaļas pagatavošanā ir vismaz pusotru stundu ilga sautēšana. Garša, stāsta Rītiņš, ir kaut kas pa vidu starp gaļu un teļa aknām.

Kad gar salām braukā vaļu aizstāvju kuģi, fērieši nemedī. Tā kā braukāšana maksā naudu, vides aizsardzības organizācijas drīz pazūd, un tad fērieši atkal medī. Vaļu medību dēļ fēriešus lamā daudzi, sauc viņus par Eiropas pēdējiem barbariem, bet tas tikai nocietina fēriešu raksturu. Ja atskaita liekulīgus argumentus, nopietnākais iebildums pret grindu medībām, kurš ar laiku varbūt varētu ņemt virsroku, ir evolucionārs: zobvaļi ir pārāk augstu attīstīti dzīvnieki, lai tos medītu pavisam bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Visu stāstu par latviešu gardēžu piedzīvojumiem Fēru salās lasiet Sestdienā!

Top komentāri

Vēstures skolotāja
V
Domāju, ka asiņainie skati nav domāti lai tūristiem izrādītos, bet tā ir tradicionālas kultūras satāvdaļa. Un arī visas dzimtas dalība medībās. Ja jūs gribat, lai visas tautas atteiktos no savām tradīcijām, tad sāciet ar sevi: likvidējiet viensētas, atsakieties no folkloras, valodas. Un bakstiet ar pirkstiem acīs citām tautām. Kad latviešiem pārmet Ugunskrusta / Kārškrusta lietojumu, tad paši nu baigi ņem ļaunā. Bet saprotiet, ka cilvēkiem, kuru radi nogalināti / nomocīti zem šīs vai līdzīgas zīmes, asinis dzīslās sastingst redzot, kā ar to rotaļājaties.
Ammam
A
cik pretigs cilveks, man ka par nelaimi ir bijis tas negods pazit so cilveku .... fui
politoloģijas students
p
"Piešķīruši vēlēšanu tiesības sievietēm, fērieši uzreiz dabūja sauso likumu, jo sievas gribēja, lai vīri nedzer. " Kārtējais pierādījums, kas apliecina - piešķirt vispārējās vēlēšanu tiesības, tai skaitā nabagiem, sievietēm un bērniem kā spriestnespējīgām personām ir pēdējais stulbums. Tieši tas novedīs balto cilvēku civilizāciju kapā, un drīzāk, kā jūs to vēlētos.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata