Kad sazvanos ar gruzīnu dokumentālā kino režisori Salomi Džaši, viņa atrodas Tbilisi. Iepriekšējā dienā tur smagi lijis, vietumis nonākot pat līdz plūdiem. To pašu lasu arī ziņu lentēs pēc mūsu sarunas. Taču, runājot par viņas poētisko dokumentālo filmu Dārza savaldīšana/ Taming the Garden (2021), kas būs skatāma Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma seansā 4. septembrī Liepupes muižā, no tagadnes pārceļamies nesenajā Gruzijas iekšpolitikas vēsturē.
Proti, Dārza savaldīšana kopš tās iznākšanas uz ekrāniem Gruzijā kļuvusi par hiperpolitizētu alegoriju, kuras centrā ir kāds dendroloģiskais parks Melnās jūras krastā. Lai gan sarunā Džaši nenosauc salas un mākslīgi izveidotā dārza autoru un īpašnieku, tas ir bijušais Gruzijas premjerministrs Bidzina Ivanišvili, kurš ir starp Krievijas un Eiropas lozungiem ložņājošās partijas Gruzijas sapnis ideologs un seja. Pirms neilga laika viņš gan sācis attālināties no aktīvas politiskās darbības, taču Eiropas Kinoakadēmijai nominētās Džaši filmas liktenis drīz vien pēc tās nonākšanas festivālos Sandensā un Berlīnē tika pakļauts cenzūrai. 2022. gadā Gruzijas Kinoakadēmijas vadītājs pat pauda, ka filma "šķeļot sabiedrību", tamdēļ tās seansi tiek atcelti.
Filmā Ivanišvili tiešā veidā neparādās, taču viņa ambīcijas gan. Kopš 2016. gada viņš iepērk simtgadīgus, masīvus kokus no vietējiem, tos transportē uz parku, kas atrodas stundas braucienā no Batumi. Skatoties filmas ainas, kur virs ūdens tiek pārvesti majestātiskie koki, gar acīm slīd katra dokumentālista sapnis – vienā vienīgā kadrā ietverta sirreāla metafora alkatībai un vardarbīgi pakļautas dzīvības traģēdija. Pašas filmas plūdumam ir sava brīvgaita, kas, neparādot parka saimnieku, spoguļo Ivanišvili loģiku.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 1.-7. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!