Nupat daudzi minēja, sāksies Sīrijā trešais pasaules karš vai nesāksies, un nākamajā rītā pēc ASV, Lielbritānijas un Francijas raķešu triecieniem atviegloti uzelpoja, kad kļuva skaidrs, ka tūlīt vēl nesāksies. Vai bažām par ASV un Krievijas spēku tiešu sadursmi vēl ir pamats?
Nekādus scenārijus izslēgt nevar, bet runas par trešo pasaules karu vai auksto karu noteikti ir pārspīlētas. Viens ir tas, ka Krievija ir pārāk vāja gan ekonomiski, gan militāri, lai varētu konfrontēt ar Rietumiem un pārējo pasauli. Nedomāju, ka lielvalstis, kas ir iesaistītas šajā konfliktā, vēlas to iznest ārpus Tuvajiem Austrumiem. Protams, tur ir iesaistītas pietiekami daudzas valstis – ASV un tās Rietumu sabiedrotie, Krievija, Irāna, Izraēla, Turcija –, bet neizskatās, ka šo valstu interesēs būtu konflikta paplašināšana.
Kuras ir tās intereses, kas šīs valstis notur Sīrijas konfliktā?
Katram ir savas intereses. Turcija nevēlas, lai izveidotos neatkarīga Kurdistāna Sīrijas un Irākas ziemeļos, atbalsta nemierniekus ziemeļdaļā un ir pret Asada režīmu. Krievija savukārt atbalsta Asada režīmu kopā ar Irānu un Irānas atbalstīto grupējumu Hezbollah Libānā un vēlas saglabāt savas militārās infrastruktūras klātbūtni Vidusjūrā, arī Sīrijā. Tuvajos Austrumos Krievijai ir izdevies pieaudzēt varu un starptautisko prestižu, bet ne vienmēr šis prestižs izpaužas pozitīvā veidā.
Kāpēc Krievijai izdevās pieaudzēt savu prestižu?
Tāpēc, ka 2015. gada rudenī Krievija ieradās Sīrijā ar saviem gaisa spēkiem, ielika kāju durvīs. Bez Krievijas šobrīd vairs nav iespējams atrisināt konfliktu, kurš tagad ir viens no degošākajiem, ja ne pats degošākais starptautiskajās attiecībās. Ja Krievijas tur nebūtu, tad ar to neviens nerēķinātos.
Cik daudz patiesības ir apgalvojumā, ka Krievija saprot tikai spēka valodu un jebkurus mēģinājumus meklēt kompromisu uzskata par vājuma pazīmi?
Tāds apgalvojums lielā mērā ir pamatots.
Daudzas Krievijas darbības var izskaidrot ar to, ka tā ir valsts, kas respektē spēku un, ja redz, ka pretī ir vājums, ir gatava to izmantot un diezgan veikli aprēķināt.
Krievijas ārpolitika balstās pamatīgos aprēķinos, Krievija vienmēr ir gatava testēt pretinieka vai sāncenša sarkanās līnijas, iet vairākus soļus tālāk, nekā citi to darītu.
Ja reiz Krievijas ārpolitika ir balstīta nopietnos aprēķinos, vai jūs savā darbā esat nojautis, cik liels aprēķinu aparāts strādā pret Latviju?
Varam lasīt mūsu valsts drošības iestāžu ziņojumus, kuros aprakstīts, kādā veidā Krievijas izlūkdienesti darbojas pret Latviju, Latvijas pilsoņiem. Krievija ir modernizējusi savus bruņotos spēkus, arī Krievijas diplomātiskais aparāts ir viens no plašākajiem diplomātiskajiem tīkliem pasaulē. Tas resurss ir pamatīgs, un Krievija labi izmanto tos resursus, kas tai ir. Krievijas ekonomika ir stipri neliela samērā ar pasaules lielvarām, nav pat pirmajā desmitniekā, tā ir apmēram divpadsmitā ekonomika pasaulē. Līdzībās runājot, tā ir nedaudz lielāka par Spānijas ekonomiku, bet mazāka par Kanādas, Dienvidkorejas, Itālijas, kur nu vēl par Vācijas, Lielbritānijas vai Francijas ekonomiku. Taču Krievija ļoti veiksmīgi izmanto savu diplomātisko korpusu, informācijas operācijas, kiberoperācijas un arī savus bruņotos spēkus, ko tā ir padarījusi par veiklākajiem, labāk bruņotajiem un apmācītajiem, un var rīkoties pārdroši.
Visu interviju ar Māri Andžānu lasiet žurnāla SestDiena 20.-26. aprīļa numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!
Sun Dzi, Kara māksla, V gs.p.m.ē.
uu
Andropāns