No prasības ministrei atkāpties un draudiem neuzsākt nākamo mācību gadu līdz auglīgam pamieram – tāda šogad ir bijusi Andas Čakšas vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Ingas Vanagas vadītās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) attiecību dinamika. Demisijas pieprasījumā citu iemeslu starpā bija minēti "nepārdomāti risinājumi" jautājumā par finansējuma pārdali Veselības ministrijai, ko Čakša vadīja iepriekš. Ministres izskats nekādi neliecina, ka visgrūtākās nozares viņa uzņemtos vadīt mazohistisku vēlmju dēļ, viņa pati kā vienu no savām rakstura īpašībām min palīdzību vājākajiem un kā vienu no spējām – sarežģītu nozaru vadīšanu. Kurš, pats nebūdams skolotājs, mēģinās saprast skolotāju samaksas sistēmu, ātri vien sajutīs izglītības trūkumu, un arī Čakša pati televīzijas intervijā ir atzinusi, ka "samaksas sistēma Latvijas izglītības sistēmā ir ļoti sarežģīta". Turklāt tā tur nav vienīgā sarežģītā lieta, kopš skolotājam vairs nav tiesību nepaklausīgam skolēnam sist ar lineālu pa pirkstiem un likt viņu kaktā…
Kāpēc jūs gājāt politikā?
Noticēju tam, ka izmaiņas, ko veicu Bērnu slimnīcā, var mērogot uz lielāku teritoriju. Bērnu slimnīcā iegāju diezgan sarežģītā posmā, un man izdevās radīt diezgan būtiskas pārmaiņas, droši vien tāpēc mani uzaicināja kā apolitisku ministri. Tad tas ievilka…
Kura nozare ir grūtāka – veselības aizsardzība vai izglītība?
Šobrīd es teiktu, ka izglītība. Nākot uz Izglītības ministriju, domāju, ka abas ir salīdzināmas, atnākusi redzu, ka izglītība ir sarežģītāka nozare un ar vēl lielāku ekonomisko ietekmi. Arī veselības nozari var ietekmēt ar labu izglītību!
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 28. jūlija - 3. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!