Skotijas vēlētājiem ceturtdien tautas nobalsošanā būs jāatbild uz vienkāršu jautājumu: "Vai Skotijai jākļūst par neatkarīgu valsti?" Ja atbilde būs apstiprinoša, tas nozīmēs, ka tiek izbeigta vairāk nekā 300 gadu senā Skotijas savienība ar Apvienoto Karalisti (tajā bez Skotijas ietilpst arī Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Neatkarības atbalstītāji ir pārliecināti, ka jau sen pienācis laiks atbrīvoties no Londonas varas. Pēc viņu domām, skotiem ir visas iespējas izveidot veiksmīgāku, turīgāku valsti, kas taisnīgāk sadalītu sabiedrības resursus. Pretējās domās ir neatkarības pretinieki, jo viņi uzskata, ka skoti kā salīdzinoši neliela tauta daudz vairāk var sasniegt spēcīgās Apvienotās Karalistes sastāvā. Neatkarības pretinieki norāda, ka atdalīšanās gadījumā ir pārāk daudz nezināmo par Skotijas nākotni: cik ilgtspējīga būs jaunās valsts ekonomika; kādu valūtu tā izmantos; kas rūpēsies par Skotijas aizsardzību; vai izdosies saglabāt Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts statusu u.c.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka referenduma iznākums ir grūti prognozējams. Neliels pārsvars ir neatkarības pretiniekiem, bet līdz ar referenduma dienas tuvošanos nostiprinājušās arī neatkarības atbalstītāju pozīcijas. Slavenā rakstniece, Harija Potera grāmatu autore Dž.K.Roulinga, kas jau vairāk nekā 20 gadu dzīvo Skotijā, aicinājusi skotus aizdomāties par to, cik svarīgs un atbildīgs būs viņu lēmums. "Tās nav ierastās parlamenta vēlēšanas, kad mēs varam pažēloties par rezultātiem, nogaidīt un cerēt, ka pēc četriem gadiem vēlēšanu iznākums būs labāks. Lai kādu lēmumu arī pieņemtu Skotija, mums droši vien nāksies to skaidrot arī saviem mazbērniem," uzsver Roulinga. Savu izvēli viņa jau izdarījusi, nostājoties apvienotās Lielbritānijas atbalstītāju pusē; turīgā rakstniece pat ziedojusi miljons mārciņu kampaņai, kuras mērķis ir pārliecināt skotus par nepieciešamību saglabāt līdzšinējo savienību.
Skotu un angļu konfliktiem ir gadsimtiem sena vēsture, tomēr mūsdienās abas tautas sadzīvo diezgan mierīgi, dažkārt apmainoties ar savstarpējām dzēlībām. Līdzīgi kā Latvijā daudzi sporta līdzjutēji fano pret Krievijas izlasi, tāpat arī skotiem reti kas sagādā tik lielu prieku kā Anglijas futbola izlases neveiksmes. "Ikdienā nekādas nesaskaņas starp angļiem un skotiem nav manāmas; tas vairāk ir tādā joku līmenī," stāsta latviete Mairita Blaikie, kas jau vairāk nekā desmit gadu dzīvo Skotijā un precējusies ar skotu.
Mairita ar vīru Alanu vēl nav izlēmuši, kā balsot referendumā, tomēr vairāk sliecas uz neatkarības noraidīšanu. Mairita stāsta, ka pirms pāris gadiem, kad parādījās ziņas par gaidāmo referendumu, viņa ar vīru uzskatīja, ka jābalso par neatkarību. "Tolaik mūsu viedoklis bija vairāk balstīts uz patriotismu, nevis praktiskiem apsvērumiem. Taču pa šo laiku esam tikuši pie ģimenes pieauguma, un mums kā vecākiem vairāk jādomā par nākotni. Iespējamās pārmaiņas mūs vairāk biedē nekā priecē. Nav pārliecības, ka Skotijas neatkarība mums nāktu par labu," atzīst Mairita. Viņa raizējas, ka Skotijā populārākas ir kreisās partijas, kas neatkarības iegūšanas gadījumā īstenos vidusšķirai neizdevīgu politiku.
Tieši ekonomiskās un politiskās domstarpības ir viens no iemesliem, kas pēdējos gados mudinājis Skotiju novērsties no Londonas un tiekties uz lielāku patstāvību. Lielbritānijā pašlaik pie varas ir labējā valdība ar Konservatīvo partiju priekšgalā, bet kopš Mārgaretas Tečeres laikiem šīs partijas īstenotā politika Skotijā ir ļoti nepopulāra. Lielbritānijas parlamentā no Skotijas ievēlēti 59 deputāti, un tikai viens no tiem ir konservatīvais.
"Skotiem nepatīk, ka svarīgākie lēmumi par valsts nākotni tiek pieņemti Londonā," stāsta Mairita. Skotijai jau 15 gadu ir pašai savs parlaments, tomēr pagaidām tā funkcijas ir ierobežotas. Lielbritānijas amatpersonas sola, ka arī tādā gadījumā, ja Skotijas vēlētāju vairākums nobalsos pret neatkarību, status quo netiks saglabāts un skotiem noteikti tiks piešķirtas lielākas pašnoteikšanās tiesības.
Neatkarības atbalstītāji ir pārliecināti, ka Skotija var uzplaukt tikai kā neatkarīga valsts. Viņu optimisms lielā mērā ir balstīts uz Ziemeļjūras naftas atradnēm, kas pārskatāmā nākotnē turpinās nodrošināt skotiem miljardiem lielus ienākumus.
Skotija arīdzan negrasās atteikties no privilēģijām, ko tai nodrošina Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts statuss. Tomēr par to, visticamāk, būs nepieciešama jauna vienošanās. Skotu nacionālisti uzskata, ka Skotijai jākļūst par NATO dalībvalsti, bet ar nosacījumu, ka no Skotijas tiek izvestas ar atomieročiem bruņotās Lielbritānijas zemūdenes.
Nopietni sarežģījumi varētu rasties arī ar ES dalībvalsts statusa saglabāšanu. Briseles amatpersonas devušas mājienus, ka Skotijai nāksies iesniegt pieteikumu un saņemt visu tagadējo dalībvalstu piekrišanu. Skotijas valdības vadītājs Alekss Salmonds apgalvo, ka visas problēmas varēs atrisināt pusotra gada laikā līdz 2016.gada pavasarim, kad Skotijas neatkarība de facto stāsies spēkā. Taču skeptiķi iebilst, ka tas nebūs tik vienkārši. Pret iespējamo Skotijas uzņemšanu ES varētu iebilst valstis, kas pašas saskārušās ar separātisma tendencēm.