Soču olimpiāde: Ne tikai sports, bet arī oligarhu dzīres palmu ēnā

Šoreiz spēles sagaidītas pretrunīgās noskaņās. Līdzās svētku sajūtai ir aicinājumi boikotēt olimpiādi, tā paužot protestu pret cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, kā arī pārsteidzošu faktu gūzma par korupcijas apmēriem spēļu sagatavošanā. Tam visam klāt — bažas par iespējamajiem teroristu uzbrukumiem.Sočiem bija jākļūst par simbolu Krievijas ekonomiskajam uzplaukumam un neapstrīdamam argumentam lielvalsts politiskajam svaram Rietumvalstu un Āzijas priekšā. Turklāt tas ir arī federālās varas un naudas spēka apliecinājums līdzās Kaukāza reģionam, kurā laiku pa laikam uzliesmo karadarbība. Tik daudz stratēģisku mērķu ar vienu olimpiskā starta šāvienu - iespējams, tāpēc Kremlis nolēma neskaitīt miljardus un pievērt acis uz sadarbību ar kriminālo pasauli. Tiek lēsts, ka Soču spēles kopumā izmaksājušas 51 miljardu ASV dolāru (37,2 miljardi eiro). Spēļu simboliskajai jēgai ir arī vēsturisks konteksts. Jau cariskās impērijas laikā Soči bija iecienīta kūrvieta Melnās jūras krastā ar maigu subtropu klimatu. Un reti kurš padomju pilsonis nav sapņojis kā godalgu par labu darbu saņemt atpūtas ceļazīmi uz balto pilsētu ar palmām; tas bija gluži kā aizbraukt uz ārzemēm. Olimpiādes rīkošanā jūtama arī nostalģija pēc "vecajiem labajiem" padomju laikiem, kad Brežņeva stagnācijas laikmeta kulminācijā 1980.gadā Maskavā tika sarīkotas vasaras olimpiskās spēles ar simpātisko lācīti Mišu talismana lomā.Krievijas opozīcijas politiķu un rietumvalstu žurnālistu apkopotā informācija liecina, ka olimpisko sagatavošanās darbu laikā par dažiem miljardiem bagātāks kļuvis Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko sabiedroto loks. Putina senie draugi Arkādijs un Boriss Rotenbergi, abi miljardieri, pēdējos desmit gados iesaistījušies teju visos vērienīgākajos Krievijas celtniecības projektos. Putins ar Rotenbergiem iepazinās agrā jaunībā, kad kopā trenējušies džudo cīņā. Rotenbergu galvenais bizness ir cauruļu piegāde gāzes milzim Gazprom, bet viņi darbojas arī citās biznesa nozarēs (Arkādijs Rotenbergs ir  Krievijas stiprākā hokeja kluba Maskavas Dinamo prezidents). Rotenbergu piecas kompānijas Sočos saņēma 20 valsts pasūtījumus kopā par 7,5 miljardiem dolāru (5,5 miljardi eiro) - būvēja ceļus, viesnīcas, preses centru, arī Formulas–1 trasi olimpiskajā parkā. Cits veiksminieks ir valsts uzņēmuma Krievijas dzelzceļš (RŽD) vadītājs Vladimirs Jakuņins, kas atbildīgs par Krievijas vēsturē dārgākas dzelzceļa līnijas uzcelšanu Sočos. 50 kilometru garais ceļš ar 45 tiltiem un 12 tuneļiem no Adleras jūras piekrastē gar Mzimtas upi uz sacensību vietu Krasnaja Poļana izmaksājis nejēdzīgi dārgi - 6,4 miljardus eiro. Tas ir vairāk nekā ASV Nacionālā kosmosa aģentūra NASA ieguldījusi, lai nosūtītu pašgājēju robotu uz Marsu, savukārt žurnāla Esquire krievu izdevums, ironiski paniekojies ar aprēķiniem, raksta, ka par tik lielu naudu šo ceļa posmu varētu noklāt ar 1,1 cm biezu kaviāra kārtu vai 9 cm biezu sagrieztu Luis Vuitton rokassomiņu driskām (vienas somiņas cena 1080 eiro). Jakuņins ir Putina līdzgaitnieks jau kopš Sanktpēterburgas laikiem, arī abu vasarnīcas atrodas kaimiņos, savulaik bijušas runas, ka viņš varētu nomainīt Putinu valsts prezidenta krēslā.        Krievijas opozīcijas pārstāvji Leonīds Martiņuks un Boriss Ņemcovs apgalvo, ka Soču olimpiādes sagatavošanas darbos kukuļos samaksāti un izzagti ap 30 miljardi ASV dolāru (22 miljardi eiro). Ņemcovs, kurš pats dzimis un audzis Sočos, vēl piebilst, ka viss uzceltais drīz var sagrūt, jo turas purvainā zemē. Krievijas iekšlietu struktūras jau sākušas vairākas kukuļdošanas lietas saistībā ar Soču olimpiādi, pavisam par nepilnu miljardu ASV dolāru. Tiesa, neviena lieta  vēl nav nonākusi līdz tiesai. Analītiķi lēš, ka pēc olimpiādes sekos paraugprāvas, lai nomierinātu sabiedrisko domu un pie reizes arī pārdalītu kapitālu Kremlim pietuvināto kompāniju vidū. Viens no kleptokrātijas pastāvēšanas likumiem ir arī savējo periodiska iebiedēšana.1980.gadā Maskavas olimpisko spēļu noslēgumā lācīša Mišas aizkustinošais smaids un asarainās atvadas lika pie televizoriem raudāt visai padomju tautai un aizmigloja nepatīkamo faktu, ka spēles boikotēja vairāk nekā 60 valstis, tādā veidā protestējot pret PSRS iebrukumu Afganistānā. Tuvāko nedēļu laikā redzēsim, vai Soču olimpiskās spēles paliks Krievijas tautas atmiņā kā sirsnīgi sporta svētki vai kā skandalozas oligarhu dzīres.Visu rakstu par izšķērdību un pārmērībām Soču olimpisko spēļu organizēšanā lasiet 7.februāra žurnālā Sestdiena!