Nu tā šķiet pilnīgi cita realitāte un teiciens par pasauli, kas sajukusi prātā, jau kļuvis par banalitāti. Jau pagājusi vairāk nekā nedēļa, kopš Krievija sākusi karu. Ukraina joprojām cīnās.
“Nedomāju, ka kāds vispār emocionāli vai morāli var būt gatavs karam, tam, ka cilvēki tiek nogalināti,” saka ukrainiete Anastasiia Kapranova. Arī viņa ir vai – kā pati precizē – bija no Kijivas. Tagad sieviete ir aizbēgusi uz kādu mazu Ukrainas pilsētiņu, cerot, ka reiz bumbas mitēsies un viņa varēs ne tikai atgriezties mājās, bet arī satikt vecākus un citus tuvos cilvēkus.
Šajos stāstos klausīties ir grūti – īpaši saprotot, ka tā līdz galam jau joprojām nav skaidrības, cik lielu efektu dos pēkšņā Rietumu attapšanās un strauji apstiprinātās sankcijas. Negribas jau pieņemt to, kas pirmajā kara dienā pēkšņi bija tik skaidri redzams: rietumvalstu “lielie” spēlētāji acīmredzot tiešām Ukrainu uztver kā buferzonu, kas, nu jau jāsaka – kārtējās, Putina imperiālās trakuma lēkmes gadījumā iznesīs ja ne visu, tad vismaz pirmo smagumu.
“Rietumi līdz šim ir skatījušies pārmērīgi naivi un nekritiski, neiedziļinoties Krievijas režīma būtībā. (..) Mums, latviešiem, nekad ilūzijas par Krieviju nav bijušas, bet ir bijis grūti to izskaidrot citiem. Tagad redzams, ka mums bija taisnība. Acu atvēršana Rietumos, ilūziju zaudēšana attiecībā uz iespējām ar Krieviju kaut ko sarunāt kā ar normālu Eiropas valsti, Latvijai un Eiropai kopumā nāk par labu,” starptautisko situāciju un noskaņu rietumvalstu vidū sarunā ar SestDienu komentē Valsts prezidents Egils Levits.
Taču, to visu zinot un vērojot notiekošo “cilvēka parastā” acīm, cik un kā vislabāk mēs katrs varam palīdzēt? Domāju – nevienam vien šie jautājumi pēdējās nedēļas laikā šaudās pa galvu. Panika un šausmināšanās, protams, nebūs īstā atbilde. Taču esmu pārliecināta, ka arī izvairīšanās no ziņām, “negatīvisma neielaišana savā burbulī” jeb, citiem vārdiem, strausa politika šajā gadījumā nelīdzēs – ja nevaram vairāk, tad mums vismaz jābūt informētiem, jāpalīdz, ja konkrētā situācijā kaut kā to varam, un pašiem jāsaprot, kā rīkoties tik ilgi daudzinātajā un pieminētajā “X stundā”, kas, trīsdesmitgadi snaudusi, nu pēkšņi atkal ir klāt. Jeb, nedaudz pārfrāzējot Valsts prezidentu, jādzīvo atvērtām acīm.
Šīs SestDienas, 4. marta – 10. marta numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Divi pārsteigumi Putinam. Valsts prezidents Egils Levits par vēstures sakustēšanos, Eiropas iespēju pāraugt pašai sevi un par brīvības cenu.
VĒSTULES NO UKRAINAS. Iztēlojies mieru. Jau vairāk nekā nedēļa ir pagājusi, bet šoks, ka karš Eiropas viducī ir kļuvis par realitāti XXI gadsimtā, joprojām nav pārvarēts. Un šķiet patiesi neticami, ka ik dienu žurnālistiem intervijās jāvaicā par bumbu patvertnēm arī Latvijā, bet bērnam jāatbild uz jautājumiem, vai pēc dažām nedēļām viņš varēs svinēt savu dzimšanas dienu un vai pēc kara varēs atgriezties mājās.
PASAULĒ. Sankciju trieciens un Maskavas vairogi. Krievijas armijas iebrukums Ukrainā, kura mērķis, visticamāk, ir nomainīt esošo, prorietumniecisko, valsts vadību pret sev vēlamu režīmu, kā arī panākt Ukrainas demilitarizāciju un ģeopolitisko neitralitāti, ir izsaucis atbilstošu rietumvalstu atbildes reakciju. Tā izpaužas kā bezprecedenta ekonomisko un arī politisko sankciju noteikšana pret Maskavu.
JAUNAIS BAUHAUS. No vārdiem pie darbiem. No kafijas servīzes, kuras radīšanā izmantoti arī kafijas biezumi, līdz virtuālam ceļojumam ar bānīti – tā visa veidošanā iesaistīti Latvijas dizaineri, kuri, kaut ko jaunu radot, domā ne tikai par sava produkta izskatu, bet arī funkcionalitāti un ilgtspēju. Taču arī viņi uzsver: pārmaiņām vispirms jābūt domāšanā, un labākas vides radīšanā nepieciešams arī vietvaras un likumdevēju atbalsts.
LAIKA MAŠĪNA. Ukrainas valstiskuma monopoltiesības. Kā vienu no aizbildinājumiem iebrukumam Ukrainā Krievijas prezidents Vladimirs Putins minējis to, ka tai “neesot valstiskuma tradīciju” un Ukraina allaž bijusi daļa no Krievijas. Tas, maigi izsakoties, neatbilst patiesībai, un, lai to noskaidrotu, nav jāiedziļinās pat vairāk nekā tūkstoš gadu senā vēsturē.
TĒMA. Karš arī kultūrā. Krievijas agresija Ukrainā novilkusi sarkanās līnijas arī mākslā, šoreiz neļaujot stāvēt malā nevienam – arī pasaulslaveniem mūziķiem nākas paust savu nostāju. Turklāt vairāki pazīstami mākslinieki pierādījuši, ka šādu izvēli, saglabājot stingru mugurkaulu, iespējams veikt ne tikai tiem, kam šajā situācijā nav ko zaudēt.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.