Lai nu kā, skaidrs, ka Dziesmu svētku kustības brīnums nekur nav zudis. Un kā gan vēl labāk to izjust, ja ne atgriežoties pie saknēm – amatierkolektīvu nenopucēti spurainās noskaņas un dziedāt / dejot prieka! Lūk, to apliecina arī jau visaugstākajā līmenī atzītu mākslinieku vēlme strādāt tieši ar šādiem kolektīviem.
"(..) pienāk brīdis, kad esi ārkārtīgi izslāpis pēc vienkāršas, cilvēciskas atvērtības. Pēc cilvēkiem, kuri pieņem dziedāšanas procesu ļoti viegli, ar prieku," saka diriģents Māris Sirmais, kurš tāpēc nesen uzņēmies Ikšķiles kora vadību.
Iespējams, tieši šāds pavisam vienkāršs entuziasms, atgriešanās pie pamatiem ir vajadzīgi, lai sakārtotu arī citas lietas. Piemēram, to pašu visapkārt esošo dabu, kurai cilvēks daudz dara pāri, taču var arī palīdzēt. Tāpēc stāsti par saimniekiem, kuri rūpējas un atjauno dabiskās pļavas Latvijā, ir daudz aktuālāki, nekā pirmajā mirklī varētu šķist. Arī tie ir stāsti par atgriešanos pie pamatiem, to vērtības apzināšanos.
Kā savas saknes izjūtat jūs? Kas palīdz tās kopt un apzināties? Un nav svarīgi, vai atbildē ir dziesma, deja, kāda praktiska lieta vai vēl kas pavisam cits. Svarīgi, ka šos pamatus sev zem kājām jūtam un stāvam uz tiem stabili un pārliecināti.
Šīs nedēļas, 10. - 16. marta, žurnālā SestDiena lasiet:
FOKUSĀ. Tuvāk saknēm
Lai noķertu Dziesmu un Deju svētku brīnuma īsto sajūtu, arī visaugstākā līmeņa mākslinieki nolēmuši atgriezties pie amatierkolektīviem. Viņu vidū gan Māris Sirmais un Jēkabs Jančevskis, gan Sarma Freiberga, Dagnija Martinsone un Vivita Ose–Bērziņa
PASAULĒ. TikTok – no datu drošības līdz ģeopolitikai
Vispirms ASV, bet pēc tam arī citu rietumvalstu lēmumi aizliegt īso videoklipu apmaiņas lietotni TikTok oficiālo institūciju darba viedierīcēs tiek uzskatīti par pirmo soli ceļā uz daudz plašāku šī sociālā tīkla darbības ierobežošanu. Kas tam pamatā?
SestDienas SALONS. Atmiņas par latiņu
Neizkaltais Ulmanis, pūķi latu vietā un citi piemirsti vai nezināmi fakti par Baltijas valstu naudu simt gados
TUVPLĀNĀ. Dāvanā nosūtīja distancē
Žurnālists un redaktors Dainis Caune pagājušajā nedēļā 71 gada vecumā, visticamāk, kļuva par vecāko Latvijas slēpotāju, kas finišējis pasaulslavenā Vasaloppet maratona 90 kilometru distancē
TĒMA. Pļavu ļaudis
Piecu gadu laikā Latvijas Dabas fonds kopā ar ekspertiem un vienpadsmit saimniecībām atjaunojuši 720 hektāru izzūdošās Latvijas dabiskās pļavas. Ar 11 cilvēku stāstiem par šo pieredzi fonds aicina šajā darbā iesaistīties arī citus, bet SestDiena piedāvā ielūkoties dažos pļavu atjaunotāju portretos
LAIKA MAŠĪNA. Pirmais rezervāts – pelikāniem
Pirms 120 gadiem ASV prezidents Teodors Rūzvelts parakstīja rīkojumu, piešķirot nacionālā rezervāta statusu Floridas austrumos esošajai Pelikānu salai un liekot pamatus dabas rezervātu sistēmas izveidei. Pašlaik šajā sistēmā ir jau 568 dabas rezervāti
IZPĒTĪTS. Pēc ledus laikmeta – jauni eiropieši
Apjomīgā genoma pētījumā noskaidrots, ka ilgo aukstuma periodu pārdzīvojuši vien Dienvideiropā mītošie cilvēki, kam vēlāk pievienojušies jauni kaimiņi
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.