Ko īsti mums katram nozīmē brīvība, kā izprotam šo vārdu, kādas vērtības un sajūtas tajā ietilpinām – atbildes uz to droši vien meklējam nepārtraukti, visu dzīvi. Vai tās atkarīgas no situācijām, kurās nokļūstam, apstākļiem un apkārtējiem cilvēkiem? Gribētos jau apgalvot, ka ne, ka ikviens no mums ir stingrs savā pārliecībā un nekas to nespēj satricināt. Diemžēl nav jau tik vienkārši.
Par to jādomā ik pa laikam un arvien no jauna, sevišķi apstākļos, kad pavisam blakus notiek karš. Par to arī šonedēļ SestDienā, kur satikusies filmas Mana brīvība režisore Ilze Kunga-Melgaile un Jāņa Joņeva piedzīvotais Grebņevas robežpunktā. Latvijas atmodas laiks, cilvēku drāmas, vienlaikus piedzīvotās dvēseles gaviles un ikdienas skaudrums, iekšējās cīņas un traģēdijas līdzās pašreiz notiekošajam karam Ukrainā, bēgļu tūkstošiem, izpostītām dzīvēm un apbrīnojamam sparam tomēr turpināt, tomēr dzīvot.
Par Grebņevā nonākušajiem bēgļiem un viņu pieturas punktu pierobežā, protams, varētu runāt vēl daudz vairāk. Stāstīt tur pabijušo cilvēku traģēdijas, neiedomājami smagos dzīvesstāstus – tie ir prātam neaptverami, mokoši ir tajos pat tikai klausīties. Vai elli, kam šie cilvēki bieži vien izgājuši cauri, var saukt par brīvības cenu?
Bet varbūt tā ir brīvības seja? Viss, kas mūsos ielikts vēsturē, viss, ko piedzīvojam šodien, izvēles, ko izdarām, atbalsts, ko sniedzam. Šķiet, tas viss veido kādu portretu – mūsu pašu, mūsu valsts, mūsu brīvības seju. Tajā ierakstīts viss, kas ar mums noticis un vēl notiek. Tajā ir gan raižu grumbas un grūtību rievas, gan smaida krunciņas ap acīm. Tāda tā mūsu brīvība. Tāda tā mūsu seja.
Šīs nedēļas, 6. - 12. oktobra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Cita bet tā pati Ita
Filmas Mana brīvība režisore Ilze Kunga-Melgaile par atmodas politiķi Itu Kozakeviču, studijām Sanktpēterburgā un par ukraiņu genocīdā nevainīgajiem, bet līdzatbildīgajiem.
Dienasgrāmata. Situācija
Robežpunkts starp Latviju un Krieviju, Grebņeva. Vieta, kur ierodas bēgļi no Ukrainas. Lai gaidītu savējos. Daži – pāris stundas, citi diennakti un krietni ilgāk. Pēc tam viņi brauks tālāk – mēģinās iedzīvoties Latvijā, dosies uz kādu citu valsti vai centīsies nokļūt drošākā vietā Ukrainā. Te ir viņu pirmais pieturpunkts, bēgot prom no kara
PASAULĒ. Sauja benzīna zelta cenā
Vairāku iemeslu dēļ naftas cenas pasaules tirgos šobrīd tuvojas 100 ASV dolāriem par barelu, un netrūkst pesimistu, kuri uzskata, ka tā var kļūt vēl krietni dārgāka. Šo cenu kāpumu izjūt arī patērētāji ikdienā. Kamdēļ tā, un kādas uz kopējo tendenču fona izskatās Eiropas perspektīvas?
CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Pragmatiski ironiskais krasts
Peipusa jeb Brīnumezera piekraste Igaunijā ir interesanta ikvienā gadalaikā – ziemā turp vilina zemledus makšķerēšana, pavasarī un vasarā estētiski sakārtotā vide un mierīga dzīvošana, rudenī komerciāli iesaiņotais Sīpolu ceļš, bet visu cauru gadu tā ir spēja savu kultūras mantojumu piemērot pārdošanai. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā kā pamats tūrisma attīstībai te tika izvēlēts ietilpīgs un pretrunīgs "zīmols" – vecticībnieku tradicionālais dzīvesveids
IZPĒTĪTS. Ēdienu gatavo mākslīgais intelekts
Veikalu plauktos parādās aizvien vairāk pārtikas produktu, kuru receptes izveidošanā nozīmīga loma bijusi mākslīgā intelekta risinājumiem
LAIKA MAŠĪNA. Konveijers, kas mainīja autorūpniecību
Pirms 110 gadiem kompānijas Ford rūpnīcā ASV Mičiganas štatā sāka darboties pirmais galvenais konveijers. Tas palīdzēja būtiski palielināt automašīnu ražošanas tempu – 1913. gada augustā vienas Model T izgatavošana prasīja 12 stundas, bet decembrī – jau uz pusi mazāk
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.