Jeb citiem vārdiem – Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir mainījis ne tikai politiku un ekonomiku, bet neizbēgami arī cilvēku attieksmi un sajūtas pret abām valstīm, to kultūru, vēsturisko mantojumu, un nu jau droši var teikt: tas noticis visos iespējamajos līmeņos.
"Daudz vairāk cilvēku, arī jauniešu, šobrīd apzināti vēlas runāt ukrainiski, neskatoties uz to, ka visu dzīvi galvenokārt izmantojuši krievu valodu. Tā ir laba lieta, un tie ir pārkārtojumi, kuri skar mūsu valsti, jo īpaši pēc Krievijas zvērībām. Mēs cenšamies sevi nodalīt no Krievijas ietekmes, un mums ir tik skaista valoda, interesanta un daudzveidīga kultūra," šīs nedēļas sarunā ar SestDienu saka arī ukraiņu režisore Katerina Gornostaja. Viņas pavisam nesenā vīzija, ka jaunieši Kijivā dzīvotu paši savā, ukraiņu, kultūrtelpā, tagad daudziem vairs nešķiet nereāla fantāzija. Jo starp krievisko un ukrainisko ir milzīga, nu jau nepārvarama aiza. Tagad mēs to zinām. Tāpat kā to, ka pat līdz šim nevainīgs alfabēta burts var radīt veselu negāciju plūsmu.
Vai ir pareizi "pārsaukties", atteikties no atsevišķiem vārdiem, kas taču "ne pie kā nav vainīgi"? Vai vērts par to vispār uztraukties?
"Mazie apliecinājumi ir svarīgi. Ne vienmēr attieksme maina rīcību, reizēm šīs mazās rīcības pakāpeniski maina arī attieksmi," norāda stratēģiskās komunikācijas eksperts Zigurds Zaķis. "Mēs ar savām izvēlēm – lielām un mazām – demonstrējam, kādā nākotnē, vērtību sistēmā gribam dzīvot."
Lūk, šis karš vēlreiz būs pierādījis, ka vārdam un simboliem ir un būs neiedomājams spēks. Ar tiem var celt un var sagraut. Un atbalsts un attieksmes demonstrēšana it kā mazās lietās var izrādīties daudz būtiskāki, nekā pirmajā mirklī varētu šķist.
Šīs SestDienas, 6. maija – 12. maija numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Vairs nav nekā maza. Šobrīd ir kliedzieni, šāvieni, sprāzieni un skumjas – saka ukraiņu režisore Katerina Gornostaja (33). Viņa vairs nespēj domāt par kino veidošanu un “mazās lietas”, kas viņu dokumentālajā kino saistīja iepriekš, sev apkārt vairs neredz. “Ja vēlaties palīdzēt Ukrainai, lūdzu, klausieties ukraiņos un šīs valsts iedzīvotājos, nevis “labajā opozīcijā” no Krievijas,” režisore vēl uzsver.
DABA. Tauru pēcteču miera osta. Ķemeru Nacionālā parka Dunduru-Melnraga pļavās Slampes upītes ielokā jau krietni pirms astronomiskā pavasara iestāšanās bija jaušama dabas atmodas elpa. Ainava gluži kā Purvīša gleznās, tikai bez sniega baltuma, vien ar ledus vižņiem šur un tur. Arī pļavu iemītniekiem – taurgovīm – pavasaris jau sācies, un teliņi atskrējuši agrāk nekā citugad. Savvaļas zirgi, kas ganās turpat, ar pēcnācējiem nesteidzas, taču arī tie jau drīz būs klāt.
FOKUSĀ. Pieminekļu gāšana veikalā. Lielos notikumos, kāds pavisam noteikti ir Krievijas izraisītais karš Ukrainā, arī mazie apliecinājumi ir svarīgi – pat izvēloties elementāras ikdienas preces veikalos. Kā pašreizējie ģeopolitiskie notikumi mainījuši zīmolus un simbolus, ko esam gatavi mainīt un no kādiem jau pierastiem nosaukumiem atteikties?
LAIKA MAŠĪNA. Ukraiņu valodas līkloči. Līdz ar Ukrainas valstiskuma noliegšanu Maskava, sākot karu pret šo valsti, atgādinājusi arī jau kopš Krievijas impērijas laikiem kultivēto tēzi, ka nekādas ukraiņu valodas neesot, jo ukraiņi runājot vien krievu valodas dialektā. Vēsturnieki un lingvisti gan tam kategoriski nepiekrīt.
TĒMA. Karalis ir miris. Lai dzīvo karalis! Vērojot notikumus Ukrainā, ne vienam vien būs radies jautājums, vai tanki šajās kaujās nav pārvērtēti. Vai tiešām modernie prettanku ieroči un droni ir stiprāki?
TUVPLĀNĀ. Nepieciešama skaidra rīcība. Nemanot aizritējuši divi sarežģīti gadi, kopš Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadības groži ir Žorža Tikmera (65) rokās. Viņš uzsver: lai arī pandēmijas dēļ Latvijas vadošajai sporta organizācijai un tās komandai nav trūcis izaicinājumu, Ukrainā notiekošās karadarbības laikā ir svarīgi pieņemt skaidrus, nepārprotamus lēmumus un rīkoties.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.