Drūmā un bezpersoniskā statistika līdzās konkrētiem vīrusa upuriem, neziņa par nākotni, nedrošība un ierobežojumi, kas XXI gadsimtā vēl nesen lielai daļai sabiedrības varēja šķist pilnīgi neiedomājami. Taču ne tikai tāda ir kovidlaika seja. Uz to visu var skatīties arī no citas puses – cilvēcīgās un arī smieklīgās.
Jo kad gan vēl esam tik daudz jokojoši par visu – sākot no iepirkumu sarakstiem, kuros atrodami griķi pat tad, ja tie nemaz negaršo, līdz pat politikai visaugstākajā līmenī un citiem tematiem, kas kādreiz varēja šķist pats nopietnības kalngals.
''Kad ejam cauri šādām lielām krīzēm, tās mūs izsijā un mēs kaut ko pamanām – zelta graudus, kas tur bija iejaukušies. Tas neapšaubāmi maina mūsu attieksmi un rīcību, un esmu visai dziļi pārliecināts, ka mēs neatgriezīsimies tādā pasaulē, kāda tā bija agrāk,” saka mācītājs Linards Rozentāls un min, ka lielais uzdevums šim laikam ir saprast, kā no tā visa iziet kopā, kā tikt galā un citam citu vislabāk atbalstīt.
Kopā. Šķiet, tieši šis ir visbūtiskākais atslēgvārds visam, kas patlaban notiek, un ko nevajadzētu aizmirst nevienam. Tā teikt, gribot negribot esam saistīti vienotā ķēdītē – visi, no lēmuma pieņēmēja līdz tikko dzimušam cilvēkbērnam. Valdības noteiktie ierobežojumi nedarbosies, ja neviens tos neievēros, bet neviens tos neievēros, ja tie nebūs apdomāti un taisnīgi pret visām sabiedrības grupām. Diemžēl ne vienam vien jau labu laiku ir sajūta, ka par to ir aizmirsts.
''Ja neārstējam vai emocionāli neuzprišinām, nemotivējam cits citu, tad slimojam vairāk. Noteikti būtu jāļauj notikt kaut kam, kas ļauj cilvēkiem pacelt galvu un elementāri nopelnīt naudu,'' uzsver horeogrāfe Annika Andersone. ''Tāpēc, ja valstī ir kaut viens posms, kas no šīs kovidkrīzes – vakcinācijas organizēšanas, aizsargmasku iepirkumiem u. tml. – pelna, turklāt labi, un tā nav krīzes alga, tad tas nav godīgi pret mani, kas arī esmu ķēdītē.''
Nē, kā jau pati saka, viņa nav kūdītāja – tikai cilvēks, kura ikdienas darbs, kaislība un, jā, arī iztikšana tiešā veidā nav atkarīga no valsts budžeta. Viņa par ierobežojumiem runā no skatpunkta, kas, kā šķiet, lielai daļai valsts vadības līmenī esošo gluži vienkārši nav saprotams.
Taču tieši tas ir tas ''kopā'', par kuru mēs – neviens no ķēdes posmiem – šobrīd nedrīkstam aizmirst.
Gads kopš pandēmijas ārkārtējā stāvokļa jau apkārt. Ko esam mācījušies, ko darām labāk, kādas kļūdas joprojām pieļaujam? Ja nespējam saskatīt to paši, lai mākslinieki palīdz. Tādēļ arī šīs nedēļas SestDienas lappusēs karikatūras no visas pasaules – par mums, par šo laiku un vīrusu, kas jau daudz ko licis pārvērtēt un mainīt. Pasmieties par sevi vienmēr ir veselīgi, varbūt pat īpaši tad, ja situācija ir nopietna. Kāpēc? Ja ne vairāk, tad tas ļauj vismaz kādu mirkli smaidīt. Un, kā teikt, šajos laikos, pie šīs valdības un cenām tas nemaz nav maz.
Šīs SestDienas, 12. – 18. marta numurā lasiet:
PRIEKŠĀ. Brīdis kopīgā laivā. Sestdien, 13. martā, aprit gads, kopš dzīvojam Covid-19 pandēmijas apstākļos. Lai pieminētu koronavīrusa upurus, Rīgas Lutera draudze aicina ikvienu piedalīties attālinātā svētbrīdī, kas būs skatāms draudzes YouTube kanālā. Īsi pirms tā sākuma katrs arī aicināts aizdegt sveci savas mājas logā vai pagalmā, pieminot tos, kurus šī pandēmija skārusi vistiešāk. ''Mēs visi esam šajā laivā,'' saka svētbrīža idejas autors mācītājs Linards Rozentāls.
SestDienas SALONS. Neesmu kūdītāja. Tikai atļaujos pateikt skaļi. Horeogrāfe Annika Andersone nav no čīkstētājām. Taču nu kausiņš beidzot ir pilns, viņa saka, runājot par ierobežojumiem, un aicina meklēt risinājumus, lai pēc pandēmijas viss atkal nebūtu jāsāk no nulles.
PASAULĒ. Bijušie tiesas priekšā. Notiesājošais tiesas spriedums Francijas eksprezidentam Nikolā Sarkozī liek atcerēties, ka bijušo valstu vadītāju saukšana tiesas priekšā nebūt nav tik reta, kā varētu šķist pirmajā brīdī. Dažās pasaules valstīs tā pat kļuvusi par sava veida neatņemamu politiskās dzīves tradīciju.
FOKUSĀ. Biedējoši, traģiski un smieklīgi. Gadu pēc pandēmijas sākuma The Society for News Design un dāņu avīze Politiken kopīgā projektā apvienojuši 44 valstu 113 mākslinieku 400+ karikatūru un ilustrāciju, kas veltītas Covid-19 tēmai un kopā veido gan nopietnu, gan ironisku pandēmijas portretu. SestDiena publicē nelielu ieskatu šajā projektā.
SPORTS. Sezona, kurai nebija jābūt. Testu režīmā nedēļas nogalē Formula 1 mašīnas riņķos Bahreinā, bet 28. martā turpat sāksies jaunā sezona. Luisa Hamiltona skats pavērsts astotā čempiona titula virzienā, F1 apritē atgriezīsies divkārtējais čempions Fernando Alonso, un debijai gatavojas Mihaela Šūmahera dēls Miks – tie ir tikai daži intrigas mezgli sezonas priekšvakarā.
TĒMA. Zaļie pirkstiņi arī pilsētā. Dārzs var būt arī tikšanās vieta sabiedrības saliedēšanai – sevišķi, ja tas izveidots pilsētas vidū, industriālos rajonos starp auto plūsmām un daudzstāvu celtnēm. Urbānā dārzkopība sen nav jaunums un arvien stabilāk ienāk arī Latvijā.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.