Teorētiskā pretruna starp būvi kā kaut ko pamatīgu, kam ikdienā jāiztur tajā esošo dzīvo un nedzīvo ķermeņu vibrācijas, un vienlaikus bezgalīgi smalku mākslas darbu, šķiet, vienmēr bijis arī arhitektūras pievilcības spēks. Ar ko gan vēl skaistāk paust savus sapņus, apliecināt ambīcijas un spēku, parādīt gaumi, iekļauties un izcelties, sadalīto padarīt vienotu vai tieši otrādi? Jo vairāk tāpēc, ka par ēkām nekad nav iespējams runāt atrauti ne tikai no to atrašanās vietas, bet arī tapšanas gaitas, vēstures, konteksta un cilvēkiem, kas tās pēc tam apdzīvo un piepilda domām, vārdiem un darbiem.
Liela daļa šīs nedēļas SestDienas veltītas tieši tam – būvkultūrai. Ne tikai plikām ēkām, bet visam tam smalkajam tīklam, kas gribot negribot ap tām savijas. Kaut kam, kas vienlaikus ir mums blakus, bet kur arī paši atrodamies un uz ko raugāmies. Skola, veikals vai sinagoga – tie visi stāv līdzās un veido mūsu ikdienas pasauli.
Eiropas kultūras mantojuma dienu aicinājums par apkārtni domāt tieši šādā veidā iedvesmo, un ir vērts izmantot šo dienu piedāvājumu, lai apjaustu, kas īsti tajā visā šķiet patiesi vērtīgs, saudzējams un saglabājams.
"Absolūti ideāla pareizība nevar pastāvēt," saka Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis. "Jo attieksme mainās." Mēs maināmies. Robežgadījumu ir un būs daudz, jo "neviens uz šīs zemes nezina, kā ir pareizi". Tāpēc atliek tikai piekrist: svarīgākais ir saglābt mērogu un noskaņu, par to ir jācīnās. Un ne jau tikai attiecībā uz celtnēm, protams. Taču tieši šādā veidā, manuprāt, vienmēr būtu jādomā par ēkām – gan tām, kas jau iekļautas oficiālos sarakstos kā aizsargājamas, gan tām, kas vēl tikai top un zīmējas vizionāru galvās, veidojot mūsu nākotnes ainavu. Tā ir vide, kurā dzīvojam, sapņojam un augam visās nozīmēs. Tā ir pasaule, kurā vajag vietu gan ķermenim, gan prātam, gan dvēselei. Arī un varbūt pat jo īpaši – mūsdienās.
Šīs SestDienas, 18. – 24. septembra, numurā lasiet:
PRIEKŠĀ. Lifta vietā kāpnes un pastaigas. No 23. līdz 30. septembrim visā Latvijā norisināsies Eiropas Sporta nedēļa. Projekta vadītāja Latvijā Dace Zvaigzne stāsta, ka tajā uzsvars tiks likts gan uz sportu izglītības iestādēs un darbavietās, gan īpaši tam domātajos klubos un brīvā dabā. Mērķis ir mainīt iedzīvotāju paradumus un aicināt būt fiziski aktīvākiem, un, ja kāds vēl nav pamanījis, Sporta nedēļas pasākumus var pazīt pēc mirkļbirkas #BeActive.
SPORTS. Izlaušanās volejbola smiltīs. No jaunajām un perspektīvajām strauji Eiropas pludmales volejbola zvaigžņu lomai jāpielāgojas Tīnai Graudiņai un Anastasijai Kravčenokai, kurām šajās dienās pašu mājās notiekošais Eiropas čempionāts ir pirmais nozīmīgais pārbaudījums pēc iepriekšējās – izlaušanās – sezonas.
PASAULĒ. Pazudušā Mišiko atgriešanās. Par Mišiko dēvētais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili paziņojis par gatavību pēc drīzumā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām kļūt par Gruzijas premjerministru. Tiesa, Saakašvili cerības sasniegt šo mērķi ir niecīgas, tomēr starptautisku uzmanību ar to viņš sev jau ir piesaistījis.
SestDienas SALONS. Būvējot neiemūrēt dvēseli. Juris Dambis par būvkultūras smalkumu tagad un agrāk, cekas mājas izģērbšanu un auras nozīmi darba vietas izvēlē.
BŪVKULTŪRA. Ar zelta atslēgu. Jūgendstils nav baroks, kam patīk žilbināt ar zeltītiem rotājumiem, taču šī stila pērle Liepājā pie zelta ir tikusi. Nē, to nevar ne nokasīt, ne nosvērt, bet ar to var atvērt Liepājas 1. ģimnāzijas durvis – tā ir zelta atslēga no pagātnes uz nākotni. Izcilas būvkultūras paraugs tapšanas laikā un restaurācijas veiksmes stāsts šodien – 32 kārtās.
BŪVKULTŪRA. Veikals ar zvejnieku stāstu. Salacgrīva ir dzīvs pierādījums, ka arī mūsdienās pat visikdienišķākajām vajadzībām celtas būves ir pelnījušas izcelšanu un var kļūt par neatņemamu pilsētas dzīves sastāvdaļu. Proti, pārtikas veikala top! ēka te ne tikai labi iedzīvojusies, bet pat kļuvusi par tādu kā neoficiālo centru un atzīmēšanās punktu gan vietējiem, gan tiem, kas pilsētai tikai brauc cauri.
BŪVKULTŪRA. Cēla misija. Vienības nams Daugavpilī jeb Latvijas pirmā "Gaismas pils" ir grandiozu izmēru un augstas kvalitātes sabiedriska ēka, kas tika uzcelta tikai 17 mēnešos – tik liela bija vēlme, pareizi organizēts darbs un valstiskā griba. Jā, arī ambīcijas parādīt Latgales nozīmi Latvijā un Latvijas vietu Eiropā.
BŪVKULTŪRA. "Dieva pirksts" Rēzeknē. Zaļā sinagoga Rēzeknē ir kļuvusi par Latvijas ebreju lūgšanu namu vēstnesi – restaurēta, atvērta visiem, viesmīlīga un atraktīva tā aicina pārkāpt slieksni un iedziļināties gan ebreju reliģijā un kultūrā, gan Latgales šarmantajā etnisko grupu sadraudzībā. Šeit būvkultūrai ir "mozusticīgo" saknes pagātnē un rūpīgs restaurācijas darbs tagadnē – pamatīgs veikums ar unikālu atradumu zāles centrā.
BŪVKULTŪRA. 2020. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi.
AKTUĀLI. Netika uz nenotikušajām. Latvijas sieviešu basketbola izlases cīņasspars un drāma 2019. gadā Ata Klimoviča filmā Komandas mūzika.
TUVPLĀNĀ. Brexit, Dikenss un britu joki par pasauli. Politkorektuma laikmetā būt komiķim ir arvien grūtāk, bet vienlaikus – tieši humors pēdējos mēnešos bijis tik svarīgs kā vēl nekad. Itāļu izcelsmes skotu satīriķis, režisors un rakstnieks Armando Januči to teicami apzinās. No šīs nedēļas Latvijā būs skatāms viņa jaunākais darbs – Viktorijas laikmeta satīra Deivida Koperfīlda dzīvesstāsts.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.