Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Latvieši tā dara!

Dejas un dziesmas (kas iet pa četrdesmit četriem pantiem!), izjokošana, tīra mīla un tās trijstūris, un visam pa virsu vēl sprādziens! Ja tā saliek vienā teikumā, tad nekad nepateiksi, ka tā ir latviešu luga, turklāt, šķiet, vienīgā, kas dzīvo tik ilgu un nepārtrauktu mūžu, kaut dažādos iestudējumos

Mēdzu teikt, ka arī mani desmit laimīgākie mūža gadi pagājuši, ik jūniju arvien no jauna izdzīvojot Skroderdienas. Bērnībā tā bija mūsu ģimenes tradīcija – Jāņu svinēšanu sākt tieši ar Silmaču saimi. Tagad gluži katru gadu varbūt nesanāk, taču nospiedums jau ir atstāts un citāti no izrādes ik pa laikam iesprūk pat manā sadzīves leksikā.

"Tā savā ziņā ir pretstats latviskajam pelēkumam – sakņots tajā pelēkumā, bet pēkšņi dzīvs! Šķiet, tieši caur to mums tā liekas tik mīļa, ka mēs tur beidzot varam būt dulli, nevis tikai skatīties: "Kā tu izdarīsies? Latvieši tā nedara!" Dara! Varam gan mīlēt, gan dulloties, gan ar pīpi uz jumta kāpt," sarunā ar SestDienu norāda aktrise Dita Lūriņa, atbildot uz jautājumu, vai Skroderdienas Silmačos saucama par vislatviskāko lugu. Iespējams, taisnība viņai, iespējams, tiem, kuri saka, ka Blaumanim gluži vienkārši izdevies uzzīmēt latvieša ideālo dzīvi – pirms kariem, pirms okupācijām, pašu radīto pasaulīti, kurā saulgrieži iezīmē visa skaistā un dzīvā esenci. Tāds "latvieša sapnis vasaras naktī".

Bet vēl to var uzskatīt par tradīciju – gluži tādu pašu kā Līgo nakts uguns rituāli, mazgāšanās rīta rasā, zālīšu vākšana vai saules gaidīšana. Vai joga, piemēram, kas saulgriežu tradīcijas godu ieguvusi Indijā.

Nezinu, kā jums, man šķiet patiesi interesanti, cik dažādi un tomēr līdzīgi teju visā pasaulē tiek atzīmēti un svinēti šie īsākās nakts svētki. Varbūt tā ir viena no lietām, kas ierakstītas daudzu apspriestajā kopīgajā cilvēces DNS?

Šogad gan saulgriežu sajūta pienāca ļoti ātri – līdz ar jāņuzālēm, kas pēkšņi ziedēja jau jūnija sākumā. Daba mainās, un, kā šonedēļ SestDienā norāda arī Toms Bricis, arbūzi jau vairs nav nekas eksotisks. Varbūt arī ierasto pļavas puķu vietā nāks jaunas un Latvijas melones jau ap jūnija vidu varēs eksportēt, taču īsākā nakts un garākā diena vienalga paliks. Tāpat kā vainagi, kā siers un alus, kā uguņu gaismas Latvijas pakalnos, kas šos svētkus padara tik ļoti īpašus.

Nemaz nebrīnos, ka daudzviet saulgriežu laiks saistās arī ar zīlēšanu – šo cilvēka mūžīgo vēlmi ieskatīties liktenī, uzminēt vēl nezināmo. Daba ar savām reibinošajām smaržām, krāsām un dzīvības spēku šobrīd tik tiešām citādi kā par maģisku nav nosaucama. Un šī noskaņa apkārt ļauj domāt un cerēt uz brīnuma iespēju – pat pilnīgi bez māņticības. Tumsa būs īsa, gaisma to vienmēr uzvarēs.

Lai tad šis brīnums tik tiešām piepildās arī visos nemierīgajos punktos pasaulē! Un lai Jāņu nakts spēks un gaisma pavada mūs ilgi – līdz pat nākamajiem vasaras saulgriežiem un ugunīm!

Šīs nedēļas, 21.-28.jūnija, žurnālā SestDiena lasiet:

 

SestDienas SALONS. Blaumaņa Jāņu smeķis

Antonija un Dūdars jeb Nacionālā teātra aktieri Dita Lūriņa un Ainārs Ančevskis par izrādi, bez kuras nav Jāņu, par to, kas Kārlēnam krūzē, un par mūžīgo Ieviņu

 

TĒMA. Problēmas, bet arī arbūzi

Šogad dabā visi procesi norit agrāk nekā parasti. Pirmie ceriņi sāka ziedēt jau aprīļa beigās, zemenes tik agri kā nekad, un pat pirmās liepas Rīgā paspēja uzziedēt maija beigās, kaut folklorā tās ir tveicīgo jūlija dienu smaržas avots. Kādēļ tā, ko tas nozīmē dārziem un augiem, un vai to var uzskatīt par tendenci?

 

INTERESANTI. Saulgriežu tradīcijas – vecas un jaunas

No mazgāšanās rīta rasā un zīlēšanas līdz jogai – tik dažādas ir saulgriežu tradīcijas pasaulē. Dažas no tām veidojušās kristīgās baznīcas ietekmē, citas – saglabājušās vēl no pagānu laikiem, bet tapušas arī jaunas

 

TUVPLĀNĀ. Vēstures atdzīvinātājs

Līvānietis Kārlis Bogdāns ir īsts novadapētnieks, tā teikt – audos un velkos. Viņa fotogrāfiju kolekcija spēj atdzīvināt pagātnes notikumus, bet viņa rokām radīto 12. gadsimta Jersikas novada rotu atdarinājumi – senču klātbūtni

 

PASAULĒ. Mākslīgais intelekts arī raud

Izplatoties mākslīgā intelekta programmām, skan arī trauksmes zvani par tā pieļautajām kļūdām un attiecīgi – tā izmantošanu jomās, kur tas var nozīmēt pat cilvēka dzīvību. Kādēļ tā, un kurp tad virzās šīs tehnoloģijas attīstība?

 

LAIKA MAŠĪNA. Olimpiādes atdzimšana

Pirms 130 gadiem Parīzē pēc franču barona Pjēra de Kubertēna iniciatīvas tika nodibināta Starptautiska Olimpiskā komiteja (SOK), un jau pēc diviem gadiem Atēnās notika pirmās mūsdienu olimpiskās spēles

 

IZPĒTĪTS. Apgāž piecu sekunžu likumu

Eksperimenti pierāda, ka pat dažu sekunžu laikā ēdiens piesūcas ar veselībai bīstamām baktērijām

 

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nestāsti man pasakas

Kā parasti, tuvojoties gada izskaņai, SestDienā piedāvājam kinodarbus, kas nedaudz lauž Ziemassvētku kanonu, ierastos žanrus, tematiku un, iespējams, arī labas gaumes žodziņus.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata