Un to nedaru vienkārši tāpēc, ka šis ir no tiem tekstiem, kas gluži kā pēdējās nedēļās jau daudz piesauktais Bokačo Dekamerons skaisti iederas patlaban "tematiskajos" izdevumos par izolēšanos un visu to, kas stiprāks par ārējo pasauli. Tā ir arī viena no tām grāmatām, ko pēc brīžiem, šķiet, nebeidzamas darbdienas, ziņu lentes plūsmā sekojot līdzi visu pamazām pārņemošā vīrusa gaitu attīstībai, pati klusi pārlasu, sēžot dīvāna stūrī ne vairs ierobežojošo, bet patīkami sargājošo četru sienu ielenkumā.
Vēl nedēļas sākumā likās, ka gribēšu teikt un uzsvērt pavisam ko citu. Taču vārda tiešā un pārnestā nozīmē vētrainie notikumi un situācijas attīstība, kas mainās pa stundām ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, nu jau ietekmējuši arī šā brīža domas un sajūtas.
Varbūt tas izklausīsies pārāk emocionāli, bet šobrīd tiešām gribētos piezvanīt katram no jums, kas lasa šīs rindas, katram, ko pazīstu un mīlu, pateikt kādu labu vārdu, uzmundrināt un sapurināt.
Ne jau tāpēc, ka problēmu nav vai tās drīkstētu ignorēt, bet vienkārši tāpēc, ka arī tā ir mūsu izvēle: domāt par labo, pamanīt un atcerēties pozitīvo, lai grūtums būtu, ja ne vairāk, tad vismaz vieglāk panesams.
Jā, norobežoties no praktiskās puses diemžēl nav nekādu iespēju arī izolācijas un krīzes laikā. Nenovēršami jādomā par to, kā nodrošināt primāri nepieciešamo sev un tiem, par kuriem esam atbildīgi. Un neizbēgami droši vien katru sasniegs arī vīrusa radītās ekonomiskās sekas. Taču panika un drūmi saraukta piere tam nepalīdzēs.
Varbūt tieši tagad vairāk nekā jebkurā citā brīdī galvenais ir nezaudēt cilvēcību, atbalstīt citam citu un, kā kādreiz aicināja kādas kompānijas reklāmas sauklis, vienmēr būt domas attālumā. Šim brīdim trāpīgi un pat drusku skaisti.
Nepazaudēsim šo tuvuma sajūtu citam ar citu! Pat ja viss tagad jādara "attālināti". Mājbūšana nemaz nav drūma, ja vien zinām, ka kāds kādā pavisam citā mājā klusi smejas, saņemot mūsu tikko pārsūtīto jociņu, vai smaida pateicībā par palīdzību kādā ikdienas sīkumā, kas pašam pašreizējos apstākļos nav pa spēkam.
#paliecmājās
Šīs SestDienas, 20. – 26. marta, numurā lasiet:
ZINĀTNE. Steidz iepazīt nelūgto viesi - koronavīrusu. Cilvēku prātus un politikas veidotāju dienaskārtību pārņēmušais koronavīruss trīs mēnešus pēc parādīšanās turpina raisīt aizvien jaunus jautājumus virusologiem un piespiež zinātniskās laboratorijas darboties pastiprinātā režīmā. Pētnieki jau noskaidrojuši, kā Covid-19 izplatās, cik ilgi spēj izdzīvot un kā inficē cilvēka organismu, taču līdz efektīvām zālēm vēl nāksies pagaidīt.
FOKUSĀ. Nelikumības nedrīkst piesegt ar vīrusu. Nu jau daudzas valstis noteikušas dažāda veida ierobežojumus, lai nepieļautu strauju Covid-19 izplatību, bet tas novedis pie globālas krīzes arī ekonomikā. Ko šajā brīdī savā labā var darīt jebkurš strādājošais, kā sevi pasargāt un ko šajos apstākļos garantē valsts, stāsta Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.
PASAULĒ. Vīrusa padenis Breksitam. Cīnoties pret koronavīrusa Covid-19 pandēmiju, Lielbritānijai un Eiropas Savienībai šonedēļ nācās uz nezināmu laiku atlikt arī sarunas par Londonas un Briseles turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Pandēmija gan ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē šīs sarunas, par kuru iespējamo gaitu un iznākumu pastāv radikāli pretrunīgas versijas.
SestDienas SALONS. Vētrā dzimis fotogrāfs. Uldis Briedis svin 80 gadu jubileju un atceras leģionāru šūpuļdziesmas, ikrīta zveju un izgaismotos kadrus.
PAŠIZOLĀCIJA. Laiks pievērsties grāmatām. Ko šajā laikā lasa paši un citiem iesaka pazīstami kultūras cilvēki?
POLITIKA. Pēdējā ballīte. Ar sapulci uz ielas, skaidru kandidātu sarakstu, bez solījumiem par kokiem, bet ar apņēmību kļūt par suņa naglām pēcpusē. Tā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām vēl pirmsvīrusa krīzes laikā sevi paguva pieteikt vairāku partiju – jau kopā strādājošo Attīstībai/Par un Progresīvo – apvienotais saraksts.
TUVPLĀNĀ. Cīņa par labāku pasauli. Amerikāņu diriģente un producente Eimija Andersone intensīvā skaņu ierakstu sesijā Latvijas Radio pirmajā studijā kopā ar speciāli sapulcētu latviešu mūziķu orķestri nesen ierakstīja vērienīga, sociāli un politiski nozīmīga koncertuzveduma muzikālo materiālu. Vēstījuma mērķis ir mainīt sabiedrības domāšanu, attieksmi, dzīvi, kas ir nepieciešams mums visiem. Ieraksts vēl paguva notikt īsi pirms tam, kad visu kultūras dzīvi un ceļošanu apstādināja koronavīrusa globālā izplatība.
CEĻOJUMS. Karš, kas nebeigsies nekad. Ne gleznaina, ne iedvesmojoša, bet pieklājīga pustuksneša pilsēta – tāds man ir pirmais un arī nākamie iespaidi par Huaresu pašos, pašos Meksikas ziemeļos, gandrīz precīzi pa vidu starp Atlantijas un Kluso okeānu. Šis Meksikas reģions visbiežāk figurē starptautiskajās ziņu lentēs, un garā un šaurā ziemeļu pierobežas josla parasti tā arī tiek saukta – par robežas reģionu.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, VARDE KOMENTĒ, AKTUĀLI, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
Dostojevskis
Krējums Saldais