Vai var teikt, ka šis kadrs ir kā koncentrēta bilde arī "jaunās" politikas piedāvājumam Latvijā? ("Jaunās" pēdiņās, jo, protams, šajā klātpienākušo sarakstā no patiesi jaunām sejām visnotaļ maz.) Katrā ziņā – šajā mirklī ir daudz no tā. Taču, protams, kritikas, ko veltīt pašreizējo politiskās dzīves noteicēju virzienā, ar nav maz, un tā ir skarba. Lielās slimnīcas turpina pārkārtoties un gatavoties visļaunākajiem scenārijiem, cilvēku sejas apkārt arvien drūmākas un dusmīgākas, un pat tie, kas pret notiekošo līdz šim izturējušies visnotaļ saprotoši, šķiet, no daudzajām neskaidrībām un neatbildētajiem jautājumiem sāk pagurt. Ko valsts topošie un esošie līderi mums spēs piedāvāt pēc gada? Vai no savām un citu pieļautajām kļūdām būs mācījušies? Vai spēs atskatīties un analizēt, nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem, no kuriem to belzienu jau dabū ne tik daudz viņi, cik visa sabiedrība? Saeimas vēlēšanas tuvojas, tas nu jau skaidri jūtams ne tikai opozicionāru izteikumos, bet arī pie varas esošo politiķu augošajā nervozitātē. Taču kaut kā nebūt neaug pārliecība, ka patlaban notiekošais liek kādam būtiski pārvērtēt solījumus un piedāvāt jaunas programmas un idejas valsts attīstībai.
Un kas šajā laikā būtu jādara vēlētājam/iedzīvotājam – parastajam? Neklausīties ziņas, izlikties, ka pandēmija neeksistē, mierīgi cept pankūkas savā virtuvē – vai tā būtu izeja? Nez vai, turklāt to slaveno un pēdējā laikā daudz piesaukto empātiju un solidaritāti ne tikai pret tuvākajiem līdzcilvēkiem, bet visu sabiedrību tāda attieksme arī diezin vai vairotu. Kur tad meklēt izeju, lai nekļūstam par “skumjo pandēmijas paaudzi” un vismaz bildes joprojām sev apkārt spējam ieraudzīt daudzmaz priecīgas un krāsainas? Varbūt kā šahā: jādomā uzreiz vairāki gājieni uz priekšu. Jeb, citiem vārdiem izsakoties, – vienkārši beidzot vairāk un biežāk jādomā ilgtermiņā. Visiem. Mums katram atsevišķi un visai valstij kopā. Citādi tā cena var sanākt pārāk skarba, un tur nu ne tikai daudziem tik mīļā maģiskās domāšanas māksla, bet arī ironija par to vairs nekādi nepalīdzēs.
Šīs SestDienas, 29. oktobra – 4. novembra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Līdz Jaungadam būs ļoti grūti. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš par cīņu ar "specvienību" delta, trim nevakcinēto grupām un par to, ko negribas darīt miera laikā.
POLITIKA. Jauno spēku dodiet mums! Lai kā arī kādam varētu šķist no malas, slavenais vispasaules vīruss pilnīgi noteikti Latvijas politisko skatuvi nav padarījis ne mazāk iekārojamu, ne vieglāk iekarojamu. Tāpēc SestDiena, aicinot visus nezaudēt galvu un skaidru domu un jau laikus vētīt un vērtēt politisko piedāvājumu, turpmākajos numuros lūkos un pētīs, kā izskatās politiskais hipodroms nu jau mazāk nekā gadu pirms lielajām zirgu skriešanās sacīkstēm. Un šajā – pirmajā – rakstā no sērijas ieskicējam jaunos politiskos spēkus un viņu vilkmi.
PASAULĒ. Ar pretenzijām uz atgriešanos. Lai arī pagājušajā gadsimtā piedzīvotie divi pasaules kari un citi satricinājumi noveda pie daudzu Eiropas monarhiju likvidēšanas, bijušo imperatoru un karaļu pēcteči turpina noteikt, kuram no viņiem pienākas troņa un titulu mantošanas tiesības, kā arī cerēt uz monarhiju atjaunošanu. Un vismaz dažos gadījumos tas, izrādās, nav nemaz tik bezcerīgi, kā varētu šķist pirmajā brīdī.
LAIKA MAŠĪNA. Mauzolejā diviem vietas nepietika. Pirms 60 gadiem no mauzoleja Maskavas Sarkanajā laukumā paklusām tika iznestas un nekropolē pie Kremļa sienas apbedītas savulaik visuvarenā PSRS līdera Josifa Staļina mirstīgās atliekas.
TUVPLĀNĀ. Kad sieviete kļūs par šaha karali? Šaha spēle prasa neticamu psiholoģisko un fizisko izturību, jo vairākas stundas pēc kārtas ir jāvelta simtprocentīga uzmanība vienai lietai – priekšā esošajai šaha pozīcijai. Mūsdienu uzmanības trūkuma laikmetā šādi stundām viens otram pretī sēdoši cilvēki ir apbrīnas vērti. Viena no viņiem ir arī Laura Rogule (33) – patlaban labākā Latvijas šahiste.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.