Neko darīt, bet pašreizējās situācijas raksturojumam laikam nav labāka piemēra par leģendārajām padomju laiku veikalu rindām, kas veidojās pat tad, ja preču veikalā īsti nebija, jo vienmēr tomēr bija baumas un cerības, ka ''kaut ko taču izmetīs''. Un tad bija svarīgi tajā rindā stāvēt pirmajam – kas zina, ja nu pēkšņi var pat izvēlēties starp diviem dažādiem gabaliem? Tā arī tagad jau kuro reizi izrādījies, ka kārtējā e-sistēma vai, ja gribat, e-rinda Latvijā īsti nedarbojas.
Kas atliek cilvēkiem? Meklēt veidus un iespējas, kā šo oficiālo rindu apiet. Turklāt tas pat nav jādara pa sētas durvīm vai kādā nelegālā veidā – pavisam oficiāli uz to aicina vakcinācijā iesaistītie speciālisti, acīmredzot apzinoties, ka citādi nekas nekust uz priekšu.
Kā var būt, ka sistēma, kas paredzēta kaut kam tik ļoti šobrīd svarīgam, pat prioritāram, kam ne tikai atvēlēti lieli resursi, bet kas patlaban daudziem pavisam burtiski nozīmē slaveno būt vai nebūt, atkal buksē? Kā var būt, ka ārstniecības iestādēm pašām jāizplata aicinājumi sociālajos tīklos un cilvēkiem pavisam oficiāli jāapiet vēl oficiālāk izveidotā rinda, lai tik ļoti svarīgais vakcinācijas process neapstātos? Turklāt šajā gadījumā vairs nav runas par atsevišķiem aktīvistiem, kuri vienkārši grib pēc iespējas ātrāk saņemt savu ''drošības poti''. Te mēs runājam par veselām nozarēm, kas nevarēs atgūties, pirms iedzīvotāji atkal nedrīkstēs daudzmaz brīvi socializēties un atgriezties ierastākā ikdienā. Atliek piekrist Ksenijai Andrijanovai, kura, šīs SestDienas lappusēs aprakstot savu pieredzi ar potes saņemšanu, pauž cerību, ka ''rinda dienas beigās nekļūs par tirgus laukumu ar cīņu par pēdējo preci''.
Protams, gribas domāt par labāko scenāriju un jau gatavoties tam, kā atkal krustu šķērsu braukāsim pāri pasaulei, vīrusa novilktās robežas starp cilvēkiem izzudīs un viss notiks.
Pat ja tam būs nepieciešams vēl viens dokuments, apliecinājums, ka esam izdarījuši no savas puses visu, lai neapdraudētu citus. Gribas cerēt, ka nevienam pēc visa šī lielo ierobežojumu un neauglīgā dīkstāves laika tas vairs neliksies nekas traks un neizpildāms. Bet, kamēr šīs gaišās nākotnes ainas patiešām piepildās, acīmredzot atliek vien turēt acis un ausis vaļā, lai nepalaistu garām savu kārtu vienā vai otrā rindā.
Šīs SestDienas, 26. februāra – 4. marta numurā lasiet:
PRIEKŠĀ. Latvji, brauciet kosmosā! Tieši pēc mēneša – 31. martā – Eiropas Kosmosa aģentūras karjeras portālā sāksies pieteikšanās jauno astronautu atlasei, un pirmo reizi neatkarīgās Latvijas laikā arī mūsu valsts iedzīvotājiem būs izdevība piedalīties šajā procesā. "Šī ir Latvijas iespēja pasaulei pierādīt, ka esam izcili ne tikai sportā, medicīnā, bet vēl kādā jomā," saka Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents Pauls Irbins, kurš pirms sešiem gadiem pretendēja uz iespēju kļūt par vienu no pirmajiem "marsiešiem" cilvēces vēsturē.
SestDienas SALONS. Pilskalnu sprādziens. Arheologs Juris Urtāns par to, vai ir iespējams iejusties senlatvieša ādā, pilskalnu atklāšanas bumu Latvijā un par to, kas un kur iznīcina Latvijas senvēsturi.
PASAULĒ. Vēl viena pase ceļošanai - par un pret. Aizvien plašāk izvēršas diskusija par nepieciešamību ieviest digitālus Covid-19 vakcinācijas sertifikātus jeb pases. Tam ir gan pārliecināti atbalstītāji, gan tikpat kaismīgi noliedzēji, bet lēmumu pieņēmēji pagaidām cenšas lavierēt starp abām šīm nometnēm.
FOKUSĀ. Manavakcina nav tava vakcīna. Stihiskas rindas, publiska cilvēku apziņošana sociālajos tīklos un iespēja pavisam legāli apiet lēni un smagi tapušo oficiālo rindu uz vakcīnu. Tāda patlaban ir Latvijas realitāte cīņā ar Covid-19. Pat par spīti īpaši izveidotajam Vakcinācijas birojam, kas acīmredzami situāciju nekontrolē.
POLITIKA. Kam pieder nauda? 13. Saeimā tika ievēlēti vairāki jauni politiskie spēki. KPV LV tajās ieguva otru lielāko balsu skaitu un arī 16 deputātu mandātu. Tagad, vērojot partijas nedienas – regulārās sapulces, biedru izslēgšanu, pārmaiņas valdē, kurām grūti izsekot, un nu pat partijas nosaukuma maiņu –, šķiet, ka tas arī bija lielākais iespējamais partijas panākums un būs tikai sliktāk. SestDiena pēta, kādi ir noskaņojumi partijā pirms kārtējās sapulces, kas nu attālināti notikšot 7. martā.
SPORTS. Ātri slīdēt un mācēt trikus. Deviņdesmitajos gados Latvijā aizsākās snovborda kustība. Sākotnējo dzīves baudīšanu uz kalna nomainīja smagi treniņi ar prāviem finansiāliem ieguldījumiem, taču nevienam Latvijas snovbordistam olimpisko mērķi tā arī nav izdevies sasniegt.
DABA. Ledusmati, leduskritumi un bumbas. Pēc vairākiem pelēkiem un drēgniem gadiem šoreiz ziema sevi parādīja visā tās sniega un sala krāšņumā, radot ne tikai milzumu prieka aktīvo ziemas sporta veidu cienītājiem, bet arī dabas vērotājiem. Daudzas specifiskas laikapstākļu radītas parādības sastopamas joprojām un novērojamas ūdeņu tuvumā
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.