Nezinu, tas labi vai slikti, bet tā personīgā vēsture laikam jau vienmēr tomēr veidojas drusku citādi. Apzinoties, ka tas, kas notiek politikā, valsts pārvaldē un varas dalītāju kabinetos, arī uz mani attiecas pavisam tieši, tomēr jāatzīst – domājot par šo gadu, laiku, kas piepildījies ar
lielākiem un mazākiem mirkļiem, lielie skandāli un vārdi paliek kaut kur tālākā ēnā. Vispirms nāk prātā kāda ilgi un ļoti gaidīta jauna cilvēka piedzimšana. Bezgalīgs kāpiens līdz pasaules malai un elpa, kas jāmācās no jauna. Karoga plīvošanas skaņa tajā īstajā Simtgadē – 18. novembra agrā rītā pašu veidota masta galā. Nejauši uz meža satikta aļņa ilgais acu skatiens. Daudz smieklu un vēl vairāk ļoti skaista klusuma. Arī sāpīgi brīži ir. Arī pavisam konkrēti cilvēki, kuriem vēl un vēlreiz gribētos teikt paldies, ka viņi ir bijuši kaut īsu brīdi mana ceļa viducī. Tāds tas mans gads – ja pavisam personīgi.
Kā tas sasaucas ar lielajiem, visiem redzamajiem un jūtamajiem notikumiem? Atkal – katram citādi. Tieši tāpēc šoreiz ierasto gada topu vietā uzrunājām cilvēkus no dažādām jomām, aicinot dalīties ar to, kas katram šķitis svarīgs,– jā, pieminot arī tos „lielos” notikumus, taču neiegrožojot sevi vienas jomas rāmjos. Tad pēkšņi veidojas krietni citāda tā bilde. Interesantāka vai labāka? Nē, tikai krietni personiskāka.
Taču pagātne bez nākotnes šķiet nepilnīga. Tāpēc tieši tikpat personīgi pilnīgi visiem šā gada noslēgumā un pirmssvētku klusajā pārdomu laikā gribas pajautāt – ko tālāk? Kas būs jūsu nākamais solis? Un kurā virzienā to vajadzētu spert mums visiem kopā, Latvijai? Pirmajā mirklī varētu šķist, ka tas ir viegls jautājums – viss taču notiek secīgi, kaut kāda loģika un fizikas likumi šajā pasaulē strādā, tātad arī vismaz virzienam, uz kuru pusi doties, vajadzētu būt skaidram. Taču tas tikai teorijā. Tiklīdz vienreiz uzdots, šis jautājums neatlaiž – tas liek domāt un pārdomāt. Izvēles, lēmumus, redzējumu. Tas liek saprast – varbūt tik tiešām taisnība, ka vienīgais, ko patiešām skaidri var pateikt par nākotni, ir, ka priekšā mums katram atsevišķi un visiem kopā vēl daudz un dažādu meklējumu ceļš. Un varbūt tas ir labākais, kas vispār var būt.
Lai skaisti un nepierasti svētki!
Žurnāla SestDiena 21. – 27. decembra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Latvija, ko vienmēr varēs atvērt. Ārsts un ekspolitiķis Pēteris Apinis izdod milzu fotogrāmatu par simtgadi, kura nepazudīs arī tad, ja pazudīs elektrība.
FOKUSĀ 2018. GADS. Kolektīvo mākslas darbu gads. No skandāliem, aicinājumam atlaist Rīgas domi, nebijuši ilgam valdības veidošanas procesam un strīdiem par simtgades naudas sadali līdz sportistu panākumiem pasaulē un grandioziem kultūras notikumiem. Tik raibs un dažāds ir bijis šis – Latvijas simtgades – laiks. Tāpēc SestDiena aicināja cilvēkus no dažādām jomām dalīties pārdomās par iespaidiem, notikumiem un lietām, kas paliks prātā un ko vajag paņemt līdzi, ieejot nākamajā – 2019. Gadā.
BEZ SKOLAS. Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Ne visur, kur savulaik slēgta skola, tagad valda klusums. Ir vietas, kurām dota atdzimšanas iespēja un kur mācību iestādi izdevies pārveidot tā, lai uz to pat būtu gribētāju rinda. Noslēdzot projektu Bez skolas, SestDiena meklē atbildi, kas ir šo vietu veiksmes atslēga un vai to iespējams izmantot arī citur.
TUVPLĀNĀ. Arī disko bumbu Ivetai un Atim. Darīt labus darbus ne tikai svētkos, bet arī ikdienā – uz to aicina Līga Uzulniece. Viņa jau vairākus gadus organizē dažādus labdarības projektus un aicina tajos piedalīties, sarūpējot dāvanas arī cilvēkiem pansionātos.
TĒMA. Pašiem savas mandalas. Kad visos stūros manāmi mudinājumi aizņemties, lai sapirktos svētku dāvanas un cienastu, protams, Ziemassvētki var nogurdināt jau pirms to sākuma. Taču patiesībā tie ir svētki, kuri vairāk nekā jebkuri citi piedāvā iespēju svinēt dažādi – Kristus piedzimšana, saulgrieži, mileniāļu ballīte, ģimenes kopā sanākšana vai vienkārši vairāk brīvdienu. SestDiena viesojās Koknesē, kur apkaimes tradicionālās kultūras uzturētāji regulāri tiekas, lai gatavotos un svinētu latviskā garā, atgādinot par šīm zināšanām arī citiem.
CEĻOJUMS. Briežu zemes vilinājums. Ziemasvētki un gadumija vienmēr liek ilgoties – pēc tāliem apvāršņiem un piepildīta likteņa, piedzīvojumiem un dzīves jēgas. Latvijas pirmā simtgade ir pagājusi, bet, tāpat kā valsti dibinot, dzīve turpinās! 1918. gadā latvieši savus ideālus aiznesa līdz pat Ziemeļu Ledus okeānam, kur turpināja veidot pasaules vēsturi. Tur, Tālajos Ziemeļos, bija lieli apvāršņi un īstas drāmas.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.