Pārāk biedējoša bilde, kuru attīstot var aiziet līdz pat apokalipses ainām, kur cilvēkus pamazām pāraug mākslīgais intelekts un roboti kļūst gudrāki par saviem radītājiem? Taču pārspīlējums tas ir tikai daļēji. Esmu pārliecināta: ne viens vien no mums pēdējos mēnešos vismaz brīžiem ir juties līdzīgi, nu jau daudz piesauktais kovidnogurums ir darījis savu, nekas vairs nešķiet prognozējams un uzticams. Kā tādā situācijā tomēr atrast sevī spēku, lai interesētos par notikumiem pasaulē, lai empātija nepazustu ziņu statistikas skaitļos, lai valdības lēmumi, kas, maigi sakot, ne vienmēr ir loģiski, tomēr šķistu vajadzīgi un ievērojami?
Man sen jau vairs nav uz to atbildes, kaut joprojām tas viss šķiet svarīgi. Man vienīgi gribas saukt lietas īstajos vārdos un brīdī, kad drusku biedējoši skanošās komandantstundas vietā oficiālās iestādes "uzsvērti aicina" lietot tādu daudz mīlīgāku vārdu kā mājsēde, spert zemes gaisā. Man gribas satikt draugus veselā ballīšu virknē, stundām ilgi ciemoties pie puspazīstamiem cilvēkiem un, jā, arī pie friziera ļoti gribas aiziet! Gluži tāpat kā, redz, arī Valsts policijas šefam. Visi jau esam tikai cilvēki. Visi cenšamies atrast šobrīd to pareizāko recepti dzīvošanai un līdzsvaram apkārt. Vieniem tas izdodas labāk, citiem sliktāk, vēl kādi varbūt vispār neuzskata, ka pasaule būtu kaut kā mainījusies, un spītīgi turpina dzīvot kā iepriekš.
"Ieviešot pilnnestrādi, cilvēkiem būs jāievēro mājsēde. Ielgājis tiks atļauts tikai dižvajadzības gadījumā. Brīvklīžiem policija piemēros tišmāji." Nez, varbūt tieši šis gada teicienam / savārstījumam pieteiktais Reiņa Pozņaka citāts visprecīzāk raksturo šī brīža situāciju. Un, jā, arī liek tā drusku sarkastiski vai sērīgi pasmaidīt – par tiem daudzajiem jaunvārdiem, kuri pandēmijas laikā šķiet paši iezagušies mūsu valodā un vairs nav no tās atraujami. Gluži kā dīvāni no mūsu darba ikdienas. Un varbūt vēl pēc gada "dīvāna eksperts" jau arī būs ieguvis pavisam citu nozīmi nekā līdz šim.
Ko tur daudz – lai mums visiem ērtu dīvānu, izturības un radošas iedvesmas par spīti visam nepietrūkst.
*Viena no Gada spārnotajam teicienam / savārstījumam pieteiktajām prātulām.
Šīs SestDienas, 29. janvāra – 4. februāra numurā lasiet:
KĀPĒC MAN TAS JĀZINA. Pārmaiņu gaidās. Vai un kā reklāmas tirgus pamešana mainījusi sabiedrisko mediju saturu? Un kā to izjūt mediju lietotājs? Vai komercmedijos līdz ar to vērojams daudz lielāks reklāmu daudzums?
SestDienas SALONS. Tikai kopējā labuma vārdā. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks par nihilistiem, problēmām komandantstundas laikā un to aisberga daļu, kas pandēmijas laikā atsedzas vairāk nekā ikdienā.
PASAULĒ. Sarežģītie procesi lielvalstī. Krievijā nule notikušās protesta akcijas, ne tikai pēc citvalstu, bet arī virknes vietējo analītiķu domām, liecina, ka valsts politiskajai sistēmai ir nepieciešamas pārmaiņas, tostarp elites rindās. Kādi ir Krievijas protestu cēloņi un kādi – iespējamie turpmākās notikumu gaitas scenāriji?
TEHNOLOĢIJAS. Lietotājiem draudzīgāks internets. Par vispasaules tīmekļa autoru uzskatītais Tims Bērnerss-Lī ir apņēmības pilns pārveidot internetu, lai cilvēki atkal varētu paši izvēlēties, kādus datus uzticēt pakalpojumu sniedzējiem.
NACIONĀLIE DĀRGUMI. Kovididiotu burbuļa vaibs. Pērnais gads neizdzēšami atstās savas pēdas vēsturē ne tikai ar Covid-19 pandēmiju un tās nestajiem ierobežojumiem, bet arī daudzajiem jaunvārdiem un spilgtajiem izteicieniem, kuru iedvesmas avots bija un joprojām ir tas pats jau daudz pieminētais vīruss. Tādēļ šogad, šķiet, ir īpaši interesanti paraudzīties, kas ne tikai izpelnījies, bet arī pretendējis uz Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena godu.
IN MEMORIAM. Cilvēcīgās žurnālistikas karalis. Viņš intervēja visus – no oficiantes līdz prezidentam un pats sevi uzskatīja nevis par zvaigzni, bet starpnieku. ASV 87 gadu vecumā aizsaulē aizgājis viens no visu laiku populārākajiem sarunu šovu vadītājiem Lerijs Kings.
TĒMA. Arī sniegā ar četrkājaino draugu. Kamanu suņi haskiji ir viena no vecākajām suņu šķirnēm pasaulē – tiek uzskatīts, ka tie ir vismaz 4000 gadu seni un līdz mūsdienām nav būtiski mainījušies. Haskijs ir patstāvīgs, neatkarīgs, enerģisks un dzīvespriecīgs suns, kas ļoti mīl cilvēkus, turklāt šai šķirnei raksturīgs īpašs spēks un izturība. Tieši tādēļ haskiji ir viena no visbiežāk sastopamajām šķirnēm, kas ne tikai pa gleznainām ainavām izvizina ziemas skaistuma baudītājus, bet arī kopā ar saviem saimniekiem piedalās dažādās sacensībās. Tostarp tepat Latvijā.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, RECEPTES, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.