Sporta lielākajā notikumā – olimpiskajās spēlēs, kas notiks februārī, – iesaistītie jau veido savu burbuli. Protams, nav patīkami, bet vismaz ir pamatota cerība, ka šis ne tikai sportistiem, bet visai pasaulei svarīgais notikums šoreiz nebūs jāpārceļ vai pat jāatceļ un sportisti varēs sacensties – kurš precīzāk, kurš stiprāk vai ātrāk, kurš labāk vai skaistāk spēj tikt līdz medaļai un pjedestāla godam.
Tāpat Saeimas vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, un arī citviet pasaulē politiskie līderi cīnīsies par vēlētāju balsīm. Cik daudz tajā tiks piesaukts kovids, cik klimata pārmaiņas vai vēl citi visas pasaules dienaskārtībā esoši jautājumi, cik daudzi spēlēs uz pandēmijas nogurdināto cilvēku sajūtām un prātiem, to pamazām arvien skaidrāk varēs vērot gan politiķu lēmumos, gan runās. Taču svarīgi šoreiz būs ne tikai tas, kā cilvēki balsos, bet arī vai tie vispār dosies uz vēlēšanu iecirkņiem. Par vēlētāju kūtrumu un nepieciešamību panākt lielāku sabiedrības iesaisti vēlēšanās, tiek runāts ne tikai Latvijā, tāpēc jautājums, vai pandēmija būs veicinājusi (vai, tieši otrādi, – samazinājusi) cilvēku vēlmi ar savu balsi noteikt politiskajos procesos iesaistīto vārdus, šogad būs aktuālāks nekā jebkad.
Vēl varēs turpināt vērot tiesas zālēs notiekošo skaļās lietās un sekot līdzi nu jau teju mūžīgajam koncertzāles (ne)esamības jautājumam Rīgā. Šķiet, par to visu varētu veidot veselu seriālu daudzsēriju ziepjoperu garā, kur viena darbība tiek stiepta desmit sēriju garumā, bet, kas to lai zina, – varbūt nudien šogad izdodas noslēdzošā sezona un fināla sērijas mūs jau gaida tuvāko mēnešu laikā? Cerēsim, ka tā, jo saspīlējuma pasaulē tāpat pietiek, un – jā, arī par to neizbēgami būs jādomā.
Zvaigznes kritīs, un noteikti būs arī jaunatklāti spīdekļi pie debesīm gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tāpēc ko tur daudz vairs piebilst – jaunā gada apņemšanās katrā no mums jau dzimušas, centīsimies tās arī piepildīt! Lai interesants gads priekšā, un nenobīstamies jau pašā tā sākumā!
Šīs SestDienas, 7. janvāra – 13. janvāra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Panteļējeva dvēseles grāmatvedība. Viens no 90. gadu redzamākajiem politiķiem Andrejs Panteļējevs par literatūru un literatūras burbuli,
Nerona laulībām un par savām attiecībām ar politiku.
FOKUSĀ. Pārmaiņu vējos. Aizvadītajā gadā pasaule piedzīvoja vairāku ilggadēju līderu aiziešanu no pasaules skatuves: Kubā beidzās Kastro klana laikmets, Vācijā – Angelas Merkeles ēra, bet Izraēlā amatu zaudēja ilggadējais premjers Benjamins Netanjahu. Arī jaunajā 2022. gadā gaidāmas būtiskas pārmaiņas – sākot jau ar 14. Saeimas vēlēšanām Latvijā un beidzot ar prezidenta vēlēšanām Francijā un Brazīlijā.
SPORTS. Gads sportisks no abiem galiem. Ziemas olimpiskās spēles Pekinā risināsies jau februārī, savukārt nepilnu mēnesi ilgā Pasaules kausa futbolā
atrisinājums ieplānots decembra nogalē.
PASAULĒ. No principiem līdz sazvērestības teorijām. Par antivakseriem iedēvētie vakcinēšanās pret Covid-19 pretinieki parasti tiek pozicionēti kā dažādu sazvērestības teoriju piekritēji un mazizglītoti ļautiņi, kuri pretnostata sevi sabiedrībai, atsakoties izpildīt pienākumu pret to un pakļaujot nāvējošam riskam ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus un visus apkārtējos. Tomēr pilnīgas kopainas par to, kādēļ cilvēki atsakās no vakcīnām, joprojām nav.
LAIKA MAŠĪNA. Kapteinis, kurš nogremdēja kruīzu kuģi. Pirms 10 gadiem kapteiņa Frančesko Sketīno bravūrības un nemākulības dēļ pie Itālijas krastiem nogrima kruīzu kuģis Costa Concordia, un bojā gāja 32 cilvēki. Sketīno pašlaik izcieš 16 gadu cietumsodu, bet katastrofa kompānijai Costa Crociere izmaksājusi vairāk nekā 1,75 miljardus eiro.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.