Tie, kuri palikuši orķestra sastāvā un tagad dienas vada, esot nepārtrauktā ceļā no vienas koncertzāles uz citu, mūziku vairs neuztver kā darbu, bet misiju: viņi uzstājas, lai vēstītu par Ukrainu, kliedētu Krievijas propagandas melus par tur notiekošo un iedrošinātu gan sevi, gan citus, ka ticība un cerība vēl ir iespējama...
...un Lieldienas jau ir tieši par to – par cerību, ka atdzīvosies par mirušo jau uzskatītais un atkal no jauna būs iespējama ticība. Un tad vairs nav svarīgi, tieši kādu konfesiju pārstāvat, esat kristieši, pragmatiķi, optimisti, ciniķi vai pagāni, kas pavasara atnākšanas svētkos izšūpo visu ļauno un olu kaujās vienmēr ļauj uzvarēt gaismai, – svarīgi, ka viss sastingušais atdzīvojas, plaukšana un sulu tecēšana ļauj atdzimt un atkal sākt visu no jauna. Ar cerību un ticību, ka viss sliktais reiz beigsies, sagrautais tiks atjaunots, izpostītais – no jauna uzplauks. Ka mirušo varēs augšāmcelt.
Šajā pavasarī, šķiet, mums visiem – neatkarīgi no tautības, sociālā slāņa vai filozofiskajiem uzskatiem – tas ir nepieciešams vairāk nekā jebkad. Lai mums izdodas to Kaščeja olu sasist. Lai miers augšāmceļas. Lai gaisma uzvar tumsu. Lai cerība izdzīvo un ticības saglabājas.
Šīs SestDienas, 14. aprīļa – 21. aprīļa numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Ukraiņu cīņas dotās iespējas. Publiciste Rudīte Kalpiņa par nepieciešamību zināt vēsturi, par valstsmācību un sapni par Tilzīti.
PASAULĒ. Sarežģītā Krievijas ierobežošana. Lai arī Krievijas iebrukums Ukrainā ir novedis pie iepriekš nekad nepieredzēta mēroga vienotības Eiropā, vēršoties pret šo agresiju, vismaz daļai valstu tas radījis arī nopietnu dilemmu, liekot izvēlēties starp ģeopolitiskajām un stratēģiskajām interesēm, kā arī labklājību un iekšpolitisko stabilitāti. Rezultātā attiecību ar Krieviju saraušana ne tuvu nav tik vienkārša, kā pirmajā brīdī varētu šķist.
TUVPLĀNĀ. Misija – turpināt spēlēt. Tieši kara priekšvakarā tikai dažas stundas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā tās Nacionālais kamerorķestris Kijivas solisti devās koncertbraucienā uz Itāliju. Tikko tur ieradušies, viņi uzzināja, ka karš jau plosa dzimteni un mājās atgriezties vairs nevar. Koncertturneja tika pagarināta uz nenoteiktu laiku, rodot iespēju māksliniekiem uzstāties un vēstīt par Ukrainu, tās tautu un kultūru.
TĒMA. Pareizticīgie, bet ne krievu. Neviens īsti nezina, kas bija prātā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, sākot karu pret Ukrainu, taču nu viņš panācis arī to, ka līdz šim Krievijas pareizticīgo baznīcai lojālie Ukrainas iedzīvotāji nolād Maskavu un patriarhu Kirilu, kurš atbalsta iebrukumu.
CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Mazā augšāmcelšanās. “Tikai māksla un skaistais” bija vadmotīvs ziemas izskaņas ceļojumam uz Grieķiju, kas notika pēdējā nedēļā pirms lielā gavēņa – šajā grieķu pareizticības zemē tas ir karnevālu laiks. Taču visām tradīcijām, antīkajai mākslai un Bizantijas kultūrslānim pāri klājās tobrīd tikko sāktā Krievijas un Ukrainas kara fons, kas sagrāba kā spīlēs – vai drīkst baudīt un priecāties?
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.