Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs
Katra personīgā cīņa – vienalga, viseks­trēmākajos apstākļos, kas ierakstās lielās vēstures lappusēs, vai ikdienā par kaut nedaudz labākiem apstākļiem sev un citiem – ir svarīga

Par tēviem, dēliem un katru, kam svarīgi

Novembrī gribi negribi vienmēr jādomā par likteni. Un likteņiem. Par apstākļiem un personībām. Kas kuru ietekmē vairāk? Un kādus lielos nospiedumus atstāj?

Vai bez sīkajām ikdienas varonī­bām, izdzīvojot un pārdzīvojot kara laiku mājās un, lai arī kā, tomēr turpinot dzīvi, būtu kāda jēga no tās lielās idejas, par kuru cīnījās tie, kas frontē? Vai bez karavīru upuriem būtu bijusi iespējama jaunas valsts dzimšana un vēlāka attīstība? Vai viens cilvēks vispār var ko ietekmēt? Kāpēc viena upuri pamana un pēcāk liek par paraugu, bet citus aizmirst vai pat nonicina?

"Reizēm šos varoņus vēlamies aizmirst, bet pēc kāda laika tie atgriežas, jo atjaunojas upura vērtība. Tajā pašā laikā šo cilvēku piemēri liek mums justies labāk attiecībā pašiem uz sevi – kāds ir gatavs veikt aktīvu darbību," runājot par individuāla upura jēgu un pretošanos, šonedēļ sarunā ar SestDienu saka poļu kinorežisore Agņeška Holanda.

"Ar tādiem cilvēkiem, kuri saprot "kurš tad, ja ne es pats?", sveša vara neko nevar izdarīt, viņi ir spēcīgi. Vislielākā vēstures mācība, ko ieguvu tajā posmā, bija šāda: ja neļausim citas valsts propagan­dai nogalināt apņēmību neatdot savu zemi citam, neļaut svešam ienākt mūsu mammu mājās, tad būsim neuzvarami," tā mūsu pašu Dzintars Drei­bergs, kura Dvēseļu putenis jau šajā nedēļā nonāk uz ekrāniem. Viņaprāt, viena no Latvijas problēmām slēpjas tieši tur, ka joprojām neesam izstāstījuši savus stāstus. Bet bez tiem saglabāt spēku ir neie­spējami.

Šajā laikā, kad tikai ar nedēļas atstarpi atzīmē­jam gan Lāčplēša dienu, gan svinam valsts dzimša­nu, par to ir vērts aizdomāties.

Mūsu ikdienas cīņas, izvēles un stāsti – galu galā tas ir viss, kas mums patiešām, vienmēr un pilnīgi droši piederēs.

Katram patiesam upurim ir nozīme, pat ja tas it kā paliek nepamanīts. Katra personīgā cīņa – vienalga, viseks­trēmākajos apstākļos, kas ierakstās lielās vēstures lappusēs, vai ikdienā par kaut nedaudz labākiem apstākļiem sev un citiem – ir svarīga. Galvenais ir darīt, jo galu galā – apstākļi nekad neveidojas bez cilvēkiem. Viena iemītajās pēdās var iet nākamais, līdz tā jau kļūst par labi redzamu taku. Un cik tad vairs tur tālu, kad jau izveidojas ceļš. Tāpēc svarīgi, lai tas pirmais nenobīstas. Savu spēku un arī izvēles brīvību nudien jāmācās apzināties.

Šīs SestDienas, 8.- 14. novembra, numurā lasiet:

SestDienas SALONS. Latviešu puteņa medus. Dzintars Dreibergs par Dvēseļu puteņa mikroķirurģiju, visstiprāko armiju pasaulē un sajūtu Brāļu kapos.

PASAULĒ. Nomocītās nācijas varoņi. Nacionālā regbija komanda jeb Springboks (gazeles) savulaik simbolizēja nedemokrātisko aparteīda režīmu Dienvidāfrikas Republikā, bet pēc Pasaules kausa iegūšanas vismaz uz īsu brīdi ir apvienojusi "varavīksnes nāciju".

TUVPLĀNĀ. Agņeškas degošās vēstures. Poļu kinorežisore Agņeška Holanda par to, cik svarīgs mūsdienās ir dzimums, kāpēc nav iespējams atkārtot vēsturi un kurā brīdī upurēšanās kļuva par trako izpausmi.

DIENASGRĀMATA. Tad es redzēšu! Mēs ar sievu apprecējāmies aiz slinkuma, protams, – lai kopā būtu vieglāk, nevis sarežģītāk vai grūtāk. Bērna piedzemdēšana Dzemdību namā, bērna barošana, bērna kaku vākšana tomēr ir vieglāka, ja to dara kopā. Taču ne tēva pienākumi, ne emocijas un jaunapgūstamās lietas ar to ne tuvu nebeidzas. Kas vēl jāzina un kādas izjūtas pārņem tos, kuri grib būt supertēti Latvijā?

PIEREDZE. Par otru griķu paciņu. Kopš Ilze Durņeva pati kļuva par īpašā bērna mammu un saprata, ka trūkst informācijas, lai ģimene ar to tiktu galā, viņa nolēma, ka citādi nevar – jāpalīdz gan sev, gan citiem. Tā no pulcēšanās dzīvoklī kopā ar citiem vecākiem izaugusi biedrība Dižvanagi, kas uztur rehabilitācijas centru Liepājā.

LIKTEŅI. Mīlasstāsts bez vārdiem. Velta Alhasova ar vīru Esedu – virsnieku no Kaukāza – iepazinās pēc Otrā pasaules kara, kad sievietes vecāku saimniecībā saslima vienīgais zirgs un vajadzēja vetārsta palīdzību. Sekojot mīlestībai un spītējot vecāku iebildumiem, Veltas ceļš aizveda uz zemi virs mākoņiem – mežonīgo Dagestānas Republiku Ziemeļkaukāzā – un dāvāja sešus bērnus.

VAI VIEGLI BŪT? Cietuma apsargam. Priekšstats par cietumiem daudziem ir stereotipu pilns, taču arī tajos nepieciešami darbinieki. Ar kādu ikdienu jāsastopas tiem, kas izvēlējušies strādāt ieslodzījuma vietā, un vai arī šeit iespējams veidot veiksmīgu karjeru?

CEĻOJUMS. Velotūre pa salām. Jeb vairāk nekā 6500 iemeslu, lai atpūstos, minoties apkārt Olandes arhipelāgam.

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas  VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.

Top komentāri

Pareizaissecinājums
P
ja neļausim IETEKMĒTIES NO PAŠU VALSTS ŽURNĀLISTU NEGATĪVĀS ZOMBĒŠANAS, UN LĒTAS PRESES MELU PLŪSMAI nogalināt apņēmību neatdot savu zemi citam, neļaut svešam ienākt mūsu... .
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Nestāsti man pasakas

Kā parasti, tuvojoties gada izskaņai, SestDienā piedāvājam kinodarbus, kas nedaudz lauž Ziemassvētku kanonu, ierastos žanrus, tematiku un, iespējams, arī labas gaumes žodziņus.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata