"Es strādāju ar izmeklējošajiem žurnālistiem Payk Reports, bet tagad viņi, protams, nav aktīvi. Esmu mājās ar savu ģimeni: tēvu, brāli un māsu. Viņi visi ir kopā ar mani, bet es nevaru elpot, es nevaru brīvi iet laukā, un tas man ir ļoti grūti, jo es vienmēr esmu bijusi brīva un neatkarīga," raksturojot situāciju Afganistānā pēc Taliban nākšanas pie varas, saka tur joprojām dzīvojošā Frišta Rasula.
"Ja cilvēks, kuru tu zini kā kriminālajām aprindām piederīgu, stāv tava vēlēšanu iecirkņa priekšā, tu saproti, ka šis process tiek kontrolēts. Ka tevi kontrolē ne tikai valsts vara – policija, specdienesti –, bet arī iela, kas var tev, piemēram, pārdurt automašīnas riepu, var tevi piekaut vai nodedzināt tavu māju," – tā, savukārt, gruzīnu žurnālists Tengizs Gogotišvili par Gruzijā notiekošo.
Divas tik atšķirīgas valstis ar tik ļoti dažādu vēsturi un attīstības ceļu, taču, ja, tā teikt, politiskās mežģīnes, lielvaru ietekmi un "pasaules varenos" noliek sānis, vienmēr, vienmēr paliks konkrēti cilvēki. Cilvēki ar saviem ikdienas stāstiem un robežām, kuras neizvēlas viņi paši. Cilvēki, kuru likteņus raksta un veido citi – vara, kurai pretoties, protams, var, taču, vai dažiem cilvēkiem ir iespēja to uzvarēt, paliek mūžīgi retorisks jautājums.
Vai šajās situācijās būtu jāmācās ar likteni vienkārši sadzīvot? Pierimt? Pieņemt situāciju un mēģināt no tā gūt personīgi labāko? Uz to aicināt ir, mazākais, ciniski, sevišķi, zinot mūsu pašu tautas un valsts vēsturi. Tāpēc man personīgi par to šķiet svarīgi runāt. Vēl un vēlreiz. Atgādināt un turpināt stāstīt šo konkrēto cilvēku stāstus, runāt ar viņiem arī tad, kad viņu valstu nosaukumi no ziņu sleju "karstajām" sadaļām lēnām sāk pāriet otrajā plānā. Nē, tur vēl nekas nav beidzies. Jā, par to ir jārunā, kamēr vien ir kāds, kuram tas neļauj elpot – tiešā un pārnestā nozīmē. Tas ir svarīgi, jo tieši tas jau veido mūsu visu cilvēcisko seju – tas, cik ļoti spējam just līdzi notikumiem, kas mūs it kā tieši (pagaidām) neskar. Tas ir svarīgi, jo galu galā "tur" mūsdienu pasaulē jau sen nenozīmē neko ļoti tālu, "aiz trejdeviņiem kalniem" esošu.
Par cilvēka spēju robežām var runāt arī citādi – tīri fiziskā nozīmē, kad kādam izdodas pārvarēt ne tikai pašam sevi, bet izdarīt teju neiespējamo, likt ķermenim vairāk, nekā smadzenes pirmajā brīdī vispār var aptvert. Tas var nozīmēt, piemēram, aizmītus kilometru tūkstošus – varbūt pat līdz Vladivostokai. Tā tad jau ir pavisam citāda robežu pārvarēšana. Taču arī tā mums, cilvēkiem, ir ļoti vajadzīga, jo ir pierādījums tam, ka varam daudz vairāk, nekā kādreiz varbūt šķita. Un to svarīgi atcerēties jau atkal visdažādākajos kontekstos.
Šīs SestDienas, 1. oktobra – 7. oktobra numurā lasiet:
TUVPLĀNĀ. Nekas nav tāpat vien. Divdesmit gadu pēc vēsturiski nozīmīgā S’T’A albuma Manas pilsētas skati reperis Kurts Fridrihsons (47) atgriežas ar soloalbumu, kas tapis ilgi un lēni.
PASAULĒ. Kriptoeksperiments. Šoruden nelielā Centrālamerikas valsts Salvadora ierakstīja savu vārdu ekonomikas un finanšu vēsturē, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kur senākajai un zināmākajai no kriptovalūtām – Bitcoin – piešķirts nacionālās valūtas statuss. Diezin vai šim solim gan atradīsies daudz sekotāju, jo attieksme pret Bitcoin ne tuvu nav vienprātīga un ir gaidāma arī drīza vērā ņemamu alternatīvu parādīšanās.
SestDienas SALONS. Jāpārvar bailes no kriminālajiem. Gruzīnu žurnālists Tengizs Gogotišvili par vēlēšanu īpatnībām Gruzijā, 2. oktobra vēlēšanu nozīmi un sarkanās inteliģences lāstu.
FOKUSĀ. Ieradās talibi, nodzisa gaisma. Mēs nepadosimies, ar apņēmību saka Arzo Naubahara, viena no Afganistānas aktīvistēm. Taču situācija šajā valstī pēc islāmistu kustības Taliban nākšanas pie varas joprojām nav normalizējusies, tur esošie žurnālisti un citi aktīvisti dzīvo bailēs par savu dzīvību, un pretošanās – to pašu baiļu un spēku izsīkuma dēļ – pamazām vājinās.
PORTRETS. Ar riteni līdz Vladivostokai. Pasaules rekordu ultrariteņbraukšanā ar septiņu dienu garumā nobrauktajiem kilometriem sasniegušais Arvis Sprude (34) negrasās apstāties pie sasniegtā. Sacensības maršrutā Maskava–Vladivostoka gan divas reizes ir atceltas, cerība tagad uz 2022. gadu.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.