Lai cik paradoksāli tas neizklausīties – tieši šī agrāk tik daudzu un bieži lamātā vienmuļība tagad šķiet kā atgriešanās brīvībā.
Vai ne bez klupieniem sāktā vakcinācija pret vīrusu šo brīvbiļeti ''atpakaļ normālībā'' nodrošinās? Un cik ātri? Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, atgādinot, ka daudzas slimības pasaulē izskaustas, tieši pateicoties vakcinācijai, sarunā ar SestDienu uzsver: tā ir iespēja tikt galā arī ar Covid-19, un mediķu vidū šī procesa sākums beidzot devis jaunu elpu. Vai nonāks līdz tam, ka vakcinācija pret Covid-19 būs obligāta, un cik ilgu laiku vajadzēs, lai šo slimību izskaustu pilnībā, pagaidām ir jautājumi bez atbildes.
Skaidrs tikai tas, ka noteiktie ierobežojumi jāievēro pat kaķiem, jo aizvien ir un paliek aktuāls visu kovidlaiku līdz apnikumam atkārtotais sauklis, ka pret šo vīrusu jācīnās visiem kopā.
Un it kā nepazīstamai šai sajūtai mums nevajadzētu būt. Lai gan personīgi neuzskatu, ka 1991. gada barikāžu laiku ar šo brīdi varētu jebkā salīdzināt, taisnība kolēģim Egīlam Zirnim, kurš, apskatot tā laika Dienā atspoguļoto notikumu norisi, raksta: ''.. gan toreiz, gan tagad miermīlīgi darbojāmies nāves ēnā. (..) Un gan toreiz, gan tagad netrūkst skeptiķu, tikai toreiz skeptiķi padomju varas spēku pārvērtēja, šodien kovidioti vīrusa spēku nenovērtē.''
Gada sākumā vienmēr gribas pateikt kaut ko tādu stipru un iedvesmojošu – nu, tādu, lai tas kārtējais jaunais sākums dod kārtīgu grūdienu un sajūtu, ka viss ir iespējams. Kas varētu būt īstie vārdi šogad? Iespējams, kādam sparu var iedot kontrtenora Sergeja Jēgera piemērs, kurš kovidlaika dīkstāvi izmantojis, lai pavisam nopietni pievērstos marinēšanai. Varbūt kādam možu skatu palīdzēs atgūt jaunais vecais modes vilnis – distanču slēpošana un vispār pēkšņi baltā ziema aiz loga.
Bet varbūt īstais vēlējums, šo gadu sākot, ir gluži vienkārši mierīgs atgādinājums: viss notiek, pasaule turpina griezties, ziemas joprojām var būt sniega kupenām pilnas, un jauns sākums ir iespējams vienmēr.
Lai jums visiem skaists gads!
Šīs SestDienas, 15. – 21. janvāra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Cipule paradīzē un ellē. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule par to, kāpēc sistēmas kolapss nav sabrukums, par saskaņu valdībā un to, kas šajā laikā jāievēro kaķiem.
LAIKA MAŠĪNA. Kauliņi ir mesti. Ceļš uz 1991. gada janvāra barikādēm tālaika Dienas acīm.
TĒMA. Vieta, kur apstājies laiks. Tetera nams jeb Stūra māja draud pārvērsties par spoku namu. Jau vairākus gadus ēka stāv tukša, vienīgi nelielu tās daļu aizņem Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija. Nomnieki neatradās. Arī īsti pircēji ne. Nu jau drīz tai būs jauns statuss: valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta. Taču ko ar to iesākt? – joprojām atbildes nav.
SPORTS. Jauna tikšanās vieta – slēpošanas trase. Mūsdienu bagātīgajā sporta veidu piedāvājumā un globālās sasilšanas laikmetā distanču slēpošana šķietami bija atkāpusies otrajā plānā, taču šoziem vērojama tās atdzimšana. Izveidotas dažādas trases, un šur tur jau jūt inventāra trūkumu.
TUVPLĀNĀ. Meistardarbi burciņās. Dziedātājs Sergejs Jēgers par pievēršanos kulinārijas mākslai un marinējumiem ražotāja statusā, principiem, kurus nepārkāpj, un māju sajūtas novērtējumu, iesprūstot svešumā.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, RECEPTES, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.