Un, šajā svētku noskaņā esot, gribas saprast, kas tad īsti ir tas Dziesmu svētku gars, kas tik daudz tiek piesaukts un par ko ik reizi tiek domāts, svētkus organizējot. Kas ir tas, kas koristu acis padara īpaši mirdzošas, piedziedot Mežaparka Lielo estrādi? Kas liek ik nedēļu braukt uz mēģinājumiem varbūt pat pāri pusvalstij, lai dejā pavadītu vien dažas stundas? Kādēļ tiek paciesta izmirkšana un karsta saule, svētku nedēļas organizatoriskās nepilnības un neērtības?
Tā ir kopā būšana, latvietības svinēšana, liela mīlestība, viena elpa un kopīgs solis ar visu Latviju – SestDienai uzskaita svētku dalībnieki un kolektīvu vadītāji, un diriģente Aira Birziņa to visu savelk kopā: "Vārdos nepasakāma, bet izjūtama vienotība. (..) Man Dziesmu svētki ir ļoti gaidīts kulminācijas laiks reizi piecos gados, kad varu piedzīvot visdaudzveidīgākās emocijas, satikšanās, atklāsmes, kad šķiet, katrs satiktais cilvēks ir savējais, ar ko jūtam, domājam un runājam vienā valodā. Svētku norises koncentrēti un bagātīgi parāda latviešu tautas kultūru un mākslu, tās atklāj mūsu cilvēku vēlmi radoši izpausties un sevi piepildīt."
Vai būtu kas jāmaina, kādi uzlabojumi nepieciešami, un par ko pēc svētkiem būtu jādiskutē un jādomā, lai nākamie iznāktu vēl krāšņāki un skaistāki no visiem viedokļiem? Arī par to un tradīciju dzīvošanu līdzi laikam šonedēļ SestDienā.
Vēl jāpiemin svētku gara aizēnotie kašķi galvaspilsētas vadībā. Īsu brīdi šķita, ka cīņas par Rīgas atslēgām pierimušas, bet nekā – rit pilnā sparā, un kārtējo reizi skaidrs ir tikai tas, ka nekas nav skaidrs. Taču SestDienā par politiku šoreiz tik daudz ne – tā lai paliek citai reizei –, bet par nerealizētajiem Rīgas projektiem gan. Tādu nav mazums gan senākā vēsturē, gan mūsdienās, un arhitekts Jānis Lejnieks apkopojis nudien interesantu «nākotnes vēsturi», cenšoties iezīmēt, kāda būtu Latvijas galvaspilsēta, ja gan lielas un grandiozas, gan mazākas būves tik tiešām būtu uzceltas. Vai tāda Rīga maz mums patiktu? Vai tad tā būtu gatava?
Bet atlikušajās svētku dienās novēlu katram piedzīvot Gaismas pils augšāmcelšanos, ne ar ko nesajaucamo Jāņu vakara burvību un Saules, Pērkona, Daugavas spēku – lai tās skudriņas, kas iet caur kauliem, šīm un citām nemirstīgām dziesmām skanot, atgādina visu to skaisto, ko mums katram nozīmē mūsu tauta, valsts un līdzcilvēki!
Šīs nedēļas, 7.- 13. jūlija, žurnālā SestDiena lasiet:
FOKUSĀ. Dziesmā un dejā Latvija rīb!
Svētki kā viena gara diennakts – dalībnieku un kolektīvu vadītāju pārdomas par to, kas īsti ir slavenais Dziesmu svētku gars un vai to organizēšanā nākotnē būtu kas maināms
SestDienas SALONS. Nerealizēto ambīciju vēsture
Grāmatas Rīgas nākotnes vēsture autors Jānis Lejnieks par to, kuru vajadzētu aicināt par Latvijas galvaspilsētas mēru, par Namplēša ordeņa kavalieriem, vāciešu atgriešanos un par to, kas būtu ceļams okupekļa vietā
PASAULĒ. Titāns Titānika pēdās
Mēģinot sasniegt bēdīgi slavenā lainera Titāniks vraku, okeāna dzīlēs pazudušais batiskafs Titāns aiznesa sev līdzi tajā esošo piecu cilvēku dzīvības. Izmeklēšana par notikušo tiek veikta vairākās valstīs, taču jau tagad ir skaidrs, ka privātajam dziļūdens tūrismam vismaz uz laiku būs jāiepauzē
IZPĒTĪTS. Medībās arī sievietes
Senajās kopienās neesot pastāvējis tik stingrs darbu dalījums pārtikas sagādāšanā, kā līdz šim ticis uzskatīts
LAIKA MAŠĪNA. Pārdošanā jau sagriezta maize
Pirms 95 gadiem kādā ASV Misūri štata maiznīcā pircējiem pirmo reizi tika piedāvāta šķēlēs sagriezta svaiga maize. Jauninājums izrādījās tik veiksmīgs, ka jau pēc pieciem gadiem vairums amerikāņu pat nespēja iedomāties, kas viņus varētu pamudināt pirkt nesagrieztu klaipu
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.