Varbūt tas no tām septiņreiz septiņām zālītēm, kas gada īsākajā naktī vāktas. Kaut kas no pļavu, gaisa un uguns kombinācijas, kas smaržo jau krietni pirms un labu brīdi pēc Līgo nakts un liek noreibt, pat ja svētku alus izrādās tikai sula.
Atzīšu, Pirmsjāņu laikā vairs nemaz negribas ne par politiku, ne lielām nebūšanām un tām "neatliekami svarīgajām" lietām ne runāt, ne rakstīt. Gribas jau būt ezera krastā, ar Līgu jāņuzāļu pušķus lasīt un ar Jāni pāri ugunskuram lēkt. Gribas to īpašo noskaņu, kad tumsa nemaz nav īsta tumsa un, jā, gaisā kaut kas maģisks jūtams.
Suitu sievu vadītāja Ilga Leimane sarunā ar SestDienu stāsta, ka uz svētkiem visi aizbraucēji sabrauc atkal lielajā dzimtas mājā un dzied cauru nakti. "Man liekas, tāpēc arī brauc, lai varētu izdziedāties," viņa saka un, acīm spīdot, atgādina – apdziedāt drīkst visu ko, vienalga, ja kādam nepatīk. Un pēkšņi top skaidrs, no kurienes basketbolistam Porziņģim tas spēks – no stiprā uzvārda un saknēm. "Pora ziņģe" – purva dziesma.
Tāpēc iesaku – kamēr lielo pasaules lēmēju domas saulgriežos neizbēgami kavēsies britu pusē, kur izšķirsies to kopīgais ceļš ar Eiropas Savienību, šai pusē tomēr ļaut, lai Ēriks uznes kalnā un limuzīna krāsas nakts pārņem savā burvībā. Un par tām pārējām lietām atkal jau varēs pēc tam – kad spēks būs sasmelts un ozollapas vainagos visu gadu vēl smaržos. Līdz nākamajai naktij, kas nemaz nav tumša.
Šīs SestDienas, 17. - 30. jūnija, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Tāds mēs i! Bez apdziedāšanas jau nevar iztikt, saka Suitu sievu vadītāja Ilga Leimane, stāstot par dziedāšanas gēnu, un atzīst, ka arī uz naža asmens var padziedāt. Viņa atgādina, ka suiti savas pārliecības dēļ bija gatavi pat neatkarību pasludināt, un lepojas, ka ir rados ar slaveno basketbolistu Kristapu Porziņģi.
KINO. Mirta un viņas pasaule. Limuzīns Jāņu nakts krāsā tapa laikā, kad katram latvietim bija sapnis ne tikai par savu kaktiņu, savu stūrīti, bet arī savu… žiguli! Tagad bez šīs filmas Latvija un latvieši neiztiek nevienos Jāņos. SestDiena par Mirtas tanti kā pasaules centru, "blata būšanām" aktieru atlasē un citām leģendārās filmas tapšanas aizkulisēm.
VĒSTURE. Pieci procenti Vecrīgas vairāk. Pirms trim gadiem dega Rīgas pils. Tagad, šķiet, to var saukt par laimi nelaimē, jo ugunsgrēks paātrināja restaurācijas gaitu un Latvijas simtgadē arī pils vecākā daļa atvērsies atjaunotā veidolā. Kastelas daļas projekta vadītājs Reinis Liepiņš vēl piebilst – pilij arī gadsimtu rētas ir skaistas.
INTERESANTI. Gada īsākā nakts. Tuvojoties Līgosvētkiem un Jāņiem, ikvienu latvieti pārņem pamatots lepnums, jo ar tādu vērienu kā Latvijā nekur citur pasaulē vasaras saulgrieži netiek svinēti. SestDiena ieskatās citu valstu saulgriežu nakts svinēšanas tradīcijās, kuras balstītas gan pagānismā, gan kristietībā.
FOKUSĀ. Vislegālākais Jāņu siers. Etiķeti "Jāņu siers" vairs nevar likt jebkuram ķimeņu sieram – šis nosaukums nu ir aizsargāts, un to var lietot tikai daži ražotāji. SestDiena pēta, cik senas un kādas tad ir Jāņu siera tradīcijas Latvijā, kas jāievēro, to sienot, un galu galā – kā lai izvēlas īsteno govi, no kuras piena tapt svētku cienastam.
PASAULĒ. Domā, ko tvīto. Cenzūra vai jau sen nepieciešami noteikumi? Eiropas Komisija un informācijas tehnoloģiju giganti vienojušies aktīvāk apkarot naidīgus izteikumus internetā, taču vārda brīvības aizstāvji bažījas, vai no tīmekļa netiks dzēsts arī vienkārši pretrunīgs saturs.
TĒMA. Špikot vai nešpikot - tāds ir jautājums. Spiegu cienīgas ierīces, aprakstīti logu rāmji un uz sīksīkām lapiņām pārliktas veselas grāmatas – tiklīdz ir iespēja apiet sistēmu, skolēnu un studentu radošumam visos laikos nav bijis robežu. Tomēr špikošana var beigties ne tikai ar šmucīgu skandālu vai atkārtotu gadu skolas solā, bet, izrādās, dažviet pat ar cietumsodu.
PRIEKŠĀ. Tik skaistas kā karalienes. Rožu smarža palīdz saglabāt jaunību, veselību un spēku, uzsver Rundāles pils dārzniece Dainuvīte Brūvere. Viņa stāsta, ka ap Jāņu laiku pils dārzā sazied visas tur sastopamās 2400 rožu šķirnes, joprojām nesasniedzama ir vien zilā roze.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības draud pasliktināt šajā valstī mītošo Latvijas pilsoņu dzīvi? Jā un nē – Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Latvijas – Lielbritānijas Tirdzniecības kameras ģenerāldirektors Mārcis Liors Skadmanis.
TUVPLĀNĀ. Viss rokas atstatumā. Galvenais – gan saimnieks, gan organizators –, par festivālu, kas tūlīt notiks Virgā, lepni saka Ainars Virga. Mūziķis pagājušajos Ziemassvētkos trešo reizi apprecējies un tagad SestDienai atzīst, ka cenšas izdarīt visu, ko apsolījis.
CEĻOJUMS. Ceļā uz viduslaikiem. Dodoties prom no Stambulas un citām tūristu pilnajām vietām, var iepazīt pavisam citādu Turciju, un pat pieredzējis ceļotājs jūtas, kā iekāpis laika mašīnā un beidzot nonācis īstajos Austrumos, kur uz sievietēm labāk neskatīties, ceļmalā var gadīties būt par liecinieku asiņainiem rituāliem un bankā var nākties pagaidīt, kamēr vienīgais darbinieks atgriežas no kafijas dzeršanas.
KROGS UZ PAPLĀTES. Trūkst tikai nāru. Zirņa sirds ielīksmojas, atklājot sarkanā autobusa krogu jeb Ticket to Heaven, kur virtuve gan ir bez lielām pretenzijām, bet, ja grib pasēdēt ar alu, labāku vietu diez vai atrast.
SestDienas VAKARIŅAS. Vasaras kārtojumi. Rakstniece Inguna Bauere lielākoties taisa visu no galvas un uz aci, bet visiem garšo. SestDienas lasītājiem viņa iesaka no mammas mantotos Kabaču priekus un Apgāzto zemeņu kūku, kuras šarms saglabājies vēl no padomju laikiem, kad Selgas cepumiem piemita īpaša garšas nots.
Kā arī VĒSTULES UN KOMENTĀRI, PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA un JĀŅU CEĻVEDIS, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.