Tāpēc reizēm ir sajūta, ka citugad jau nu gan esi to vien darījis, kā pa jūru plunčājies, ar laivām nepārtraukti braucis un siena šķūņos nakšņojis. To pēdējo tikpat kā vairs nav, tāpēc šīs skumjas var likt tajā pašā plauktā, kurā stāv atmiņas par zaudēto Staburagu vai neapbūvētajām Pierīgas pļavām, zušu izmēra lučiem Jūrmalas ciemu tirgotavās vai saimniecēm vientuļās saimniekmājās Abavas krastā, kuras, aiziedamas darbos, uztic tūristiem mājas atslēgas, parāda, kur tās nolikt, kad tūristi ies tālāk, un palūdz tikai, lai pirms tam govi izslauc.
Protams, lieki nevajadzētu kustināt atmiņas arī par tādiem vasaras priekiem kā Aiviekstē vilkti kilogramīgi ālanti un sapali, mazo hesu nesapostītas mazās upes… tā mēs varam nonākt arī līdz laikam, kad Latvijā i Zaļās partijas nebija, un brīnīties, kā mūsu senči bez tās vasarās iztika. Šajā SestDienā Zaļo partiju liksim mierā, toties aplūkosim kādu citu partiju no tām uz vienas rokas diviem pirkstiem saskaitāmajām, kam ir sava ideoloģija. Pie cita par vasaras prieku uzskatīta pasākuma – ceļošanas – ķeroties, vispirms jāatgādina, ka Latvijas vasara ir pārāk skaista, lai tajā laistos no šejienes prom. Turklāt mūsdienās par mugursomu un labiem apaviem svarīgāks ceļošanas piederums kļūst arābu lakats un fanātisks skatiens, lai ikviens svešās zemēs satiktais redz, ka tu esi gatavs ar viņu ceļot kaut vai līdz paradīzei. Mēs gan šoreiz vēl stāstām par ceļotājiem, kas apbraukuši puspasauli bez tik moderna aksesuāra, un vēl par tiem, kas ceļo iztēlē, – Imantu Ziedoni un kādu jaunu dzejnieku, kurš dzejo divās valodās uzreiz.
Mana kuslā pieredze šajā jomā gan rāda, ka diez vai tas attaisnojas viena dzejoļa ietvaros, bet šis ir tas gadījums, ka vērts cienīt citādo.
Šīs SestDienas 29. jūlija–4. augusta numurā lasiet:
PRIEKŠĀ. Īss, bet skaists mūžs. Dabas muzejs no 28. līdz 31. jūlijam aicina visus puķu mīļotājus uz izstādi Dienlilijas 2016. Izrādās, šī puķe uz ēdamgalda iederas ne tikai kā dekors, bet arī pusdienu salātos, atklāj selekcionārs Raimonds Petrovskis.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas nemainīgi zems? Apstākļos, kad regulāri uzzinām par kārtējo Eiropā notikušo uzbrukumu nevainīgiem cilvēkiem, iedomājamies par drošību pašu mājās. Drošību uzraugošās institūcijas mierina un aicina necelt paniku.
SESTDIENAS SALONS. Nav svarīgi – izgāšanās vai panākumi. Mihails Barišņikovs ilgi klusēja. Beidzot viņš atkal runā, un katrs vārds, kas pateikts no skatuves vai iemūžināts uz papīra, ir zelta vērts. Katrs viņa teiktais vārds ir prāta kustība. Šoreiz maestro – aktieris, dejotājs, leģenda, ikona – piekritis sarunai ar SestDienu par režisora Roberta Vilsona iestudējumu Vēstule cilvēkam.
POLITIKA. Latvietis joprojām nepadodas. Ar aicinājumu: "Latvieti, nepadodies!" kāda partija pirms daudziem gadiem guva politiskos panākumus. Pa šo laiku izaugusi jauna politiķu paaudze, kuras daļa uz šī politiskā spēka bāzes izveidojusi Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-TB/LNNK. Tai joprojām svarīgāk ir nepadoties, nevis cīnīties par varu.
PORTRETS. Dzejnieks, kura nav. Miša Seļifanovs raksta neierastu dzeju, vienā pantā liekot dejot gan krievu, gan latviešu valodai. Miša internetā sev savācis krietnu fanu pulku, taču reti kurš zina, ka viņš patiesībā neeksistē un ir vien kādas personas izlolots projekts.
PIEDZĪVOJUMI. Ceļojums pēc karija. Rutīna var būt dažāda, visbiežāk jau prātā nāk astoņu stundu darbdiena birojā, dažas nedēļas atvaļinājuma un televizors. Taču ir cilvēki, kuri izmēģina arī cita veida rutīnu – ceļot mēnešiem un gadiem. Harijs un Karīna Eglieni pirms dažām nedēļām ir atgriezušies no teju gadu un trīs mēnešus ilga pasaules ceļojuma.
LAIKA MAŠĪNA. Olimpisko godalgu mirdzums. Lai gan olimpiskās spēles jau vairākas desmitgades no politikas un biznesa nošķirtām atlētu sacensībām kļuvušas par pilnībā komercializētu izrādi skatītāju miljardiem, kāda vairāk nekā pirms gadsimta aizsākta tradīcija aizvien ir dzīva, un nekas neliecina, ka paredzamā nākotnē tā varētu mainīties. Runa ir par olimpiskajām godalgām – zeltu, sudrabu un bronzu – pirmo triju vietu ieguvējiem katrā disciplīnā, un daudzi spēļu vērotāji visvairāk gaida tieši lielvalstu cīņu medaļu kopvērtējumā.
TUVPLĀNĀ. Z pakāpē. Fonda Viegli projektu vadītājas Ināras Kehres vārdos jūtama atbildība gan pret Imantam Ziedonim dotajiem solījumiem, gan Latvijas sabiedrību. Aiz Ziedoņa vasaras mājas ir balta siena ar burtu "Z", kas simbolizē Ziedoņa pakāpi. Ināra skaidro, ka, iesaistoties Ziedoņa muzeja aktivitātēs, nokļūsti Ziedoņa pakāpē, nostājoties pie burta, tu esi Z pakāpē, bet, lai būtu Ziedoņa muzejā, nav jābūt te, uz vietas.
CEĻOJUMS. Koknese – investora sapnis. Elīna Kolāte dodas uz pilsētu, kuras vārdu spodrina ne tikai eposa Lāčplēsis naivākais varonis Koknesis, bet arī pasaules skaistākā vieta, investīcijas un milzīgi sami, kas tikpat labi varētu būt arī halucinācijas.
KROGS UZ PAPLĀTES. Astiča garšu fermā. Egīls Zirnis apmeklē krogu, ar kuru būs jārēķinās Latvijas labāko restorānu topa veidotājiem, – restorānu Ferma klusajā centrā. Jau pirmajās trijās šā restorāna darbības dienās apmeklētāju te netrūkst.
SestDienas VAKARIŅAS. Juriste Ieva Brante ēd piecas reizes dienā un, ja zina, ka pusdienos ārpus mājām, pārvietojas pa Rīgu ar trauciņiem un dzer daudz svaiga ūdens. Kāpēc? Tāpēc, ka viņai patīk izskatīties labi un justies labi.