Pārdesmit kilometru dienā nav ne daudz, ne maz – tas ir tieši tik, cik nepieciešams, lai sajustu agra rīta vēsumu, dzirdētu sienāžu sisināšanu pusdienlaika lielākā karstuma klusumā, sasmaržotu sienu atpūtas brīdī un ieraudzītu Latvijas novadu atšķirības. Jā, arī sajustu katru akmeni uz ceļa, kad kājas noberztas tulznās. Viens, divi, daudz – tu skaiti soļus, aizklīstot un pazaudējoties ne tikai ceļos un celiņos, bet arī domās par sevi, pasauli un cilvēkiem apkārt. Tu novērtē auksta ūdens malku un ikdienā tik pierasto dušu pilnīgi no jauna, nekā garšīgāka par ceļā sastaptas sieviņas zaptsmaizi pēkšņi nav, un vakarā ir pilnīgi vienalga, vai jāguļ lielā sporta zālē vai zem klajas debess, jo tas patiesībā ir mazsvarīgi.
Drusku banāli un pārāk dzejiski, teiksiet? Bet jūs pamēģiniet kādreiz, jo, riskējot iemantot dažu karojošo kristiešu kritiku, uzdrošināšos teikt – svētceļojums ne vienmēr un ne visiem nozīmē reliģisku pārdzīvojumu. Tas var būt arī norimšanas vai sevis sakārtošanas un pieņemšanas laiks. Kā, piemēram, Dinai Preisai. Viņa gan izvēlējās iet nevis uz Aglonu, bet pāri "drusku" lielākiem kalniem un "drusku" tālākā ceļā. Bet doma jau tā pati. Vai, kā saka velo svētceļojumu veterāns Edgars Račis, ar baznīcu var nebūt arī nekāda sakara, svētceļojums der arī ticības "atturībniekiem", jo galvenais ir pats brauciens.
Un, kad ceļa putekļi un grūtības jau būs vairs tikai atmiņas, atkal pavisam citām acīm varēs novērtēt gan augsto modi un tās krāšņumu operā, gan spilgtus notikumus un satiktos un tikai no tāluma apbrīnotos cilvēkus, ar jauniem spēkiem just līdzi mūsu sportistiem pasaules arēnās un varbūt kādā brīdī pievienoties dzīvespriecīgajam pavāram Mārtiņam Sirmajam citzemju garšu izzināšanā vai balto eklēru baudīšanā tepat Latvijā.
Jo viss jau, kā zināms, atkarīgs no tā, kā uz to paskatās. Arī putekļi var būt skaisti, ja vien gara stāvoklis īstais.
Šīs SestDienas, 12. – 18. augusta, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Trendus vairs negribas. Pavārs Mārtiņš Sirmais meklē ēšanas tradīcijas tālu pasaulē, saredz gastrotūrisma potenciālu Latvijā un nevēlas skriet pakaļ strauji pārejošajām modes tendencēm. Intervijā SestDienai viņš atklāj gan to, ko domā par veģetāriešiem un ekoproduktiem, gan restorānu izdzīvošanas noslēpumus.
CEĻĀ. Ar lūgšanu uz divriteņa. Kas ir pievilcīgs putekļainos ceļos un kilometru simtos? Kas tūkstošiem cilvēku katru gadu liek mērot ceļu uz Aglonu un citām svētvietām? Ja cilvēks negrib iet, viņš var braukt vai varbūt pat skriet – SestDiena iepazīstas ar velo svētceļniekiem, noskaidro, ko viņi ņem līdzi bagāžā un kas ļauj pārvarēt pašu iedomātās spēju robežas, lai dotos cauri visai Latvijai, pieķerot klāt arī kaimiņvalstis.
PIEDZĪVOJUMI. 800 kilometru bez drošības spilvena. Trīsdesmit trešajā dzimšanas dienā Dina Preisa sev uzdāvināja trīsdesmit trīs dienas garu Svētā Jēkaba svētceļojumu. Spānijas kalnos un lejās pazaudētas kaprīzes, kilogrami un bailes, bet atrasta pārliecība par saviem spēkiem un dzīves skaistumu.
PRIEKŠĀ. Liktenis vienmēr ir interesants. Filmēšanas laukumā nonācu nevis tāpēc, ka gribēju kļūt par režisoru, bet tāpēc, ka bija vajadzīgs darbs, saka latviešu kulta filmas Elpojiet dziļi (Četri balti krekli) režisors Rolands Kalniņš, stāstot, kā nokļuvis kinostudijā un ko domā par pašmāju filmām tagad. Viņa leģendāro filmu varēs noskatīties arī šajā nedēļas nogalē Rīgas svētku ietvaros Grīziņkalnā.
PASAULĒ. Erdogana iespēja īstenot sapni. Pēc novērstā apvērsuma mēģinājuma Turcijā norit plaša kadru tīrīšana bruņotajos spēkos un valsts institūcijās. Rietumi un cilvēktiesību organizācijas to kritizē, politikas vērotāji spriež, ka valsts autoritārais prezidents Redžeps Tajips Erdogans izmantos šo situāciju, lai paplašinātu savas pilnvaras.
NEDĒĻA BILDĒS. Rio kāpj un krīt. Riodežaneiro olimpisko spēļu pirmā nedēļa paliks atmiņā ne vien ar visu laiku titulētākā olimpieša Maikla Felpsa trim zelta godalgām (viņam būs iespēja šo skaitu papildināt), bet arī sāpīgiem kritieniem un negaidītiem panākumiem. Skaisti un sāpīgi mirkļi no Rio bildēs.
TUVPLĀNĀ. Latvijā skrienu pēc kefīra. Enerģiskais latviskums zemes pretējā pusē – tā varētu dēvēt Anitu Andersoni, kura dzimusi Austrālijā, taču visu dzīvi aktīvi iesaistījusies latviskuma kopšanā un tagad ar vērienu gatavojas Latvijas simtgades svinībām.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai vajadzīgas kampaņas no Latvijas aizbraukušo uzrunāšanai un aicināšanai atgriezties? Par un pret – Latvijas Institūta vadītāja Aiva Rozenberga un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
MODE. Augstā mode operā. Riharda Štrausa operai Danajas mīla (Die Liebe der Danae) ar Alvi Hermani režisora godā, kura šomēnes skatāma slavenajā Zalcburgas festivālā, orientālus un krāšņus kostīmus, īstus augstās modes mākslas darbus, radījis lietuviešu modes un kostīmu mākslinieks Jozs Statkevičs. Savulaik viņš darinājis tērpus arī Vairai Vīķei-Freibergai, Dānijas kroņprincesei un pazīstamām skatuves zvaigznēm.
CEĻOJUMS. Kurp doties, ja trūkst lietus. Ja gribas pārbaudīt lietusmēteļa izturību, satikt labi daudz aitu, novērtēt savām acīm Harija Potera tiltu un nonākt pie secinājumiem, kā Latvijai pietrūkst satiksmes kultūrā, jādodas ceļojumā uz Skotiju.
KROGS UZ PAPLĀTES. Avotielas lētais ķīnietis. "Gadjušņiks" riktīgs, taču ēdiens labs un cenas izcili zemas – ar tādu ieteikumu Zirnis dodas uz ķīniešu bistro Hao li Ģertrūdes un Avotu ielas stūrī Rīgā. Un nav vīlies – vitrīnā redzamas dažādas nūdeles un gaļiņas, un aiz letes rosīgā ķīniešu kundze pasūtījumus pieņem dziedošā balsī. Turklāt Zirnim pietiek ar mazo komplektu…
SestDienas VAKARIŅAS. Pazīstamas garšas. LTV Dokumentālo raidījumu daļas redaktore Sarmīte Plūme atzīst, ka, lasot par citu gatavošanas pieredzi, mēdz brīnīties par kulinārajiem eksperimentiem. Viņas pieeja ir tradicionāla, un tas atmaksājas – mazmeitas gandrīz katru reizi, braucot ciemos, prasa vistas zupu ar klimpiņām, kuru Plūme piedāvā izmēģināt arī SestDienas lasītājiem. Desertā – ābols ar biezpiena sirdi, kas, krāsnī cepoties, tik smuki apkaramelizējas un garšo, ka ne ko pielikt, ne atņemt!